Vārda un spalvas meistar, radio leģenda un radio vēsture, dzīves svinētāj un joku plēsēj… Tu dzīvoji viegli (tiesa, smagos brīžus Tu apkārtējiem nerādīji un nekad nesūrojies), un Tu aizgāji viegli. Ar gaišām skumjām un atmiņām Tevi atcerēsies kolēģi no „Dzirksteles”, no bērnu un jauniešu raidījumu redakcijas, ziņu cilvēki un Tavi laikabiedri no radiomājas. Skanēs Tava balss un Tavas iemīļotās dziesmas.

Aizvadītājā nedēļā 71. dzīves gadā negaidīti mūžībā aizgājis Latvijas Radio ilggadējais darbinieks, populārais radio žurnālists Raitis Kalniņš. Ar radio viņa ceļi kopā vijušies jau kopš skolas gadiem, kad viņš ar savu žiperīgo balsi piedalījies bērnu radio iestudējumos. Vēlāk viņš pats bijis bērnu raidījumu redaktors, kā arī veidojis savulaik ļoti populāros radio raidījumus „Dzirkstele” un „Būsim pazīstami!”.

Ciklā Reiz radio Raita Kalniņa balss dzirdama raidījumā Labdabīgie Radio huligāni - dzirkstelieši un raidījumā Hertas Naudiņas radio iestudējumi bērniem, kurā viņš atminas, kā puikas gados piedalījies radio iestudējumu veidošanā.

Raiti!

Tu jau zini šo melodiju no filmas „Teātris”, Tev ļoti patika Raimonda Paula mūzika, Tava iemīļotākā aktrise bija Vija Artmane un arī filmas režisors Jānis Streičs bija viens no tiem daudzajiem kultūras un inteliģences lauka cilvēkiem, kurus Tu intervēji. Tāpēc šis raidījums sākas ar mūziku no šīs kinofilmas. Mums Tevis pietrūkst… Tavu joku, Tavu svētku, Tavu vārdu. Man visvairāk trūkst uzrunas - Bērniņ! Un vēl vairāk apziņas, ka vairs nevarēšu Tev piezvanīt un pajautāt savai radio vēstures vācelītei faktus un notikumus par mūsu darbavietu un tās cilvēkiem, es vairs nesaņemšu Tavas īsziņas, kuras Tu parakstīji atkarībā no ziņojuma satura - Stukačs, Ziņotājs, mūžam tavs Padre, Spalvas meistars…

Es piederu pie tās paaudzes, kas Tavu vārdu iegaumēja, klausoties raidījumu „Būsim pazīstami” un, sākot strādāt radiomājā, dzirdēju, kā vecākie kolēģi palaikam piemin, kā Raitis ir teicis šo vai to, kādu anekdoti stāstījis vai izspēlējis joku. Tu jau tad biji leģenda. Bet, skatoties pagājušā gadsimta 50. gados, šī "leģenda" vēl nealka pēc darba radio. Kā pats raksti grāmatā „Lustīga strādāšan’”, Tu gribēji strādāt avīžu kioskā par pārdevēju, tur lasīt žurnālus un ēst īrisus „Kis-kis”.

Radio interese nāca nedaudz vēlāk, droši vien tad, kad Tava mammiņa Vilhelmīne strādāja par radio apkopēju, un Tu viņai nāci palīgā vaskot un bonierēt grīdas. Kā raksti savās atmiņās: diktoros esi spēlējis kopā ar pagalma bērniem un centies atdarināt tolaik jau zināmo žurnālistu, Tavu vēlāko kolēģi, bērnu raidījumu redakcijas vadītāju Gunāru Jākobsonu.

Tavs radio draugs bija arī diktore Sandra Glāzupa un, starp citu, Raiti, saruna ar Sandru un Gunāru tika ierakstīta tualetē. Mums trim tiekoties šai intervijai, radiomājā pazuda elektrība. Taustoties pa Radio 2 tumšo koridoru uz tobrīd gaišāko un klusāko vietu, Sandra Glāzupa bilda, “ka tas nu ir pilnīgi Raicīša garā”, un Tev tas patiktu. Tātad mūsu rekvizīti: pods un izlietne, aiz loga bars aurējošu Vecrīgas zvirbuļu un šī raidījuma redaktore ar diviem ļoti cienījamiem kolēģiem draudzīgi sarunājas Radio 2 tualetē. Gunārs Jākobsons minēja, ka viena no Tavām iecienītām dziesmām bija par stārķiem, kuri aizlido augusta nogalē. Aizlido prom… tāpat kā tu no mums.

Radio bērnu un jaunatnes raidījumu redakcijā Tu iepazinies ar savu kolēģi, raidījuma „Atbildam jums Kāpēcīši” veidotāju Jāni Gulbi. Ilgus gadus strādājat kopā radio un vēlāk Jānis kā žurnāla „Skola un ģimene” galvenais redaktors tevi uzaicināja rakstīt šim žurnālam. Jānis Gulbis, atceroties dziesmotos rītus redakcijā, sacīja, ka bieži vien Tu atskaņoji grupu „Boney M”.

Daudzi kolēģi Tevi iepazina kā spožu „Dzirksteles” plejādes zvaigzni, kā cilvēku, kas atļāvās iziet ārpus padomju laika noteiktajiem atskaņojamo raidījumu rāmjiem. Tev patika svinēt dzīvi un Tu biji brīvdomātājs, tā teica toreizejā Dzirksteles kolēģe Indira Ozola. Izrādās, ka tagadējā Radio Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Vizule ir gatavojusi savus pirmos sižetus „Dzirkstelei” un Tu, Raiti, esi bijis respektējamākais šo sižetu vērtētājs.

Raiti, Tu taču zini, ka Tavus stāstus, kur daile, vēsture un kultūra mijās ar piparotiem jokiem labprāt klausījās dažāda gadagājuma ļauži. Tevi atceras ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis. Tad, kad Tu biji Uģa vecuma grupā, tā ap 30 – 40, tad pats brauci pa toreizējo Padomju Savienību un intervēji māksliniekus, tad arī Tev radās draudzība ar dziedātāju Edīti Pjehu, kura, atbraucot koncertos uz Rīgu un zinot, ka Tu esi publikā, allaž veltīja Tev kādu dziesmu, sakot, ka tā ir “brīnišķīgajam žurnālisatam Raitim”.

„Esmu laimīga un gandarīta, ka man bijis tāds gods strādāt kopā ar Raiti. Viņš ir vērtība,” tā saka Tava bijusī “būrīša priekšniece” - atceries, tā Tu sauci bērnu un jauniešu raidījumu programmu producenti Sendiju Burku. Arī viens Tavs “radio- bērniņš”.

Pavisam nopietni žurnālista arodā Tu skoloji savu radinieci, raidījuma „Kā labāk dzīvot” vadītāju Dainu Jāņkalni. Kopā ar Tevi draugu ballītes bija Inga Bēdele, Tava ilggadīgā raidījumu montāžas operatore. Pēdējās svinībās, Tavos rīkotajos dārza svētkos, bija ilggadīgs radio cilvēks Lia Guļevska. Vienojāmies, ka mums - palicējiem bez Tevis ir skumji, bet labi ir tas, ka Tu paspēji nosvinēt savu aiziešanu.

Mīļo, Raiti Kalniņ, Spalvas Meistar, Častušku tēv, žilbinošais dzirkstelieti un mikrofonieti, dzīves svinētāj, paliec sveiks! Tu esi atstājis lielu daļu radio ēterā, tā vēsturē, žurnālos un grāmatās un ļoti lielu daļu savas personības mūsu sirdīs un domās.

Ardievas visu radiokolēģu vārdā Tev saka Zane Lāce.