Vēsturnieks un publicists Kārlis Širrens (1826–1910) kļuvis par simbolisku figūru vācbaltiešu kopienas vēsturē. 19. gs. vidū viņš iestājās par Baltijas provinču (Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas) tiesībām uz kulturālu un administratīvu autonomiju, uz savu īpatnēju identitāti iepretim Krievijas impērijas unificējošajām tendencēm. Tiesa, šo autonomiju viņš skatīja no tīri vāciskām pozīcijām, ignorējot latviešu un igauņu nacionālo pašapziņu, kas tieši tobrīd dzima šajā teritorijā. Saruna par Kārli Širrenu ar Hamburgas universitātes Ziemeļaustrumeiropas vācu vēstures un kultūras institūta pētnieku Detlefu Henningu.