1865.gada 1.februārī ASV štati saņem ratifikācijai jaunāko labojumu ASV Konstitūcijā. Prezidents Ābrahams Linkolns ir panācis, ka ASV likumdevēja abas palātas pieņem 13.labojumu pamatlikumā, kas paredz verdzības atcelšanu. Šī likuma ieviešanu Linkolns vairs nepiedzīvoja, jo verdzības piekritēja nogalināja prezidentu.

 

ASV tapšanas laikā bija modernākā valsts pasaulē, kura pievilināja lielu skaitu izcilu domātāju. Izgudrotāji, filozofi, juristi un zinātnieki bija daļa no ASV pirmajiem dižajiem valstsvīriem. Viņu uzraudzībā tapa ASV pamatlikums, kur centās iestrādāt vairākas līdz tam brīdim nedzirdētas lietas. Kopumā ASV bija moderna valsts ar modernu skatu nākotnē, kas vēlējās atnest jaunas cerības savas valsts piederīgajiem.

Tomēr pastāvēšanas laikā ASV likumdevēji saskārās ar arvien lielākām grūtībām. Vairākos gadījumos bija nojaušamas pretrunas, ka ASV Konstitūcija paredzēja valsts piederīgo brīvību un vienlīdzību, bet izslēdza no šī saraksta vergus. Dienvidu štati bija izteikti verdzības aizstāvji, jo ASV dienvidos pārsvarā bija plantācijas un milzīgs apjoms darba, ko vajadzēja paveikt ar vergu darba rokām. Tāpēc dienvidu štati bija izteikti aizstāvji ierastajai sistēmai, ka vergus var vienkārši nopirkt. Tāpat ASV Konstitūcija paredzēja, ka nodokļi un iedzīvotāju tiesības lielā mērā atstājamas pašu štatu pārziņā. Savukārt sarežģītā vēlēšanu sistēma, kas paredzēja štatiem dažādu balsu skaitu, vadoties no iedzīvotāju daudzuma, darīja bažīgus ziemeļu štatus. Dienvidnieki palielināja vergu skaitu un uzdeva tos arī par savu štatu iedzīvotājiem. Auga neapmierinātība, ka dienvidu štati cenšas izspiest no varas ziemeļniekus, izmantojot cilvēkus, kuriem pat nav pilsoņa tiesību un no tām izrietošās brīvības. Tāpēc ziemeļnieki sāka aktīvi propagandēt verdzības atcelšanu, kamēr dienvidnieki tieši otrādi – saglabāšanu. Pastāvēja milzīgs risks, ka izcelsies pilsoņu karš.

Izšķiroša nozīme verdzības atcelšanā bija Ābrahamam Linkolnam. Viņa kļūšana par ASV prezidentu 1861.gadā nozīmēja, ka dienvidniekiem nav ne mazāko iespēju saglabāt savu ietekmi. Linkolns bija verdzības pretinieks un solīja atcelt to jebkādiem mēriem. Tieši Linkolna faktors izraisīja dienvidnieku sarīkotās konfederācijas veidošanos, kas sašķēla valsti. Tieši uz šī pamata sākās pilsoņu karš no kura gadiem centās izvairīties.

Iemesls verdzībai kā problēmai radās arī ārpus politikas – juridiski radās problēmas izspriest tiesas, jo atsevišķos gadījumos un atsevišķos štatos vergi bija īpašums, kam nebija nekādu tiesību, kamēr citos viņi bija teju brīvi cilvēki, kuri paši varēja izvēlēties, kur dzīvot un pie kā strādāt. Tāpēc samilza problēma, ka agri vai vēlu šos noteikumus būs jāvienādo. Pēc milzīgām kaislībām, politiskām un fiziskām cīņām, labojumus Konstitūcijā izdevās panākt daudz maz pieņemamus lielākajai daļai ASV štatu.

1864.gadā kā ļoti trauslu likumprojektu šos labojumus iesniedza Kongresam. Aprīlī tos pieņēma vienā no Kongresa palātām, kamēr 1865.gada janvārī par tiem nobalsoja arī augstākā palātā. Tomēr izmaiņas likumos bija jāsniedz visiem štatiem ratificēt. Nebija pilnīgas pārliecības, ka nepieciešamais 27 štatu atbalsts varētu tikt saņemts. Neskatoties uz bažām, jau nākamajā dienā, 1865.gada 1.februārī, visi ASV štati saņēma no Vašingtonas ratifikācijai jaunā likuma redakciju. Labojumi, kurus tā arī sauca par 13.labojumiem ASV Konstitūcijā, uzreiz ratificēja astoņi štati, starp kuriem bija arī bijušās konfederācijas piekritēji Virdžīnija un Luiziāna.

Aprīlī atentātā nogalināja prezidentu Linkolnu, kas tikai parādīja, ka ne visiem bija tīkami šie labojumi. Linkolns publiski bija apšaubījis to štatu, kuri pretojās pieņemt jaunās izmaiņa, piederību Amerikas valstu savienībai. Līdz decembrim izdevās savākt nepieciešamo vismaz 27 štatu atbalstu, kas bija pietiekami, lai verdzība ASV tiktu uzskatīta par atceltu. Diemžēl Linkolns to nepiedzīvoja.

Pamatlikumā tika ierakstīts, ka pilnīgi visi ASV iedzīvotāji ir vienlīdzīgi un nevar tik paverdzināti. Tieši vārdu verdzība un vergs iekļaušana juridiskajos terminos bija lielākais panākums. Reāla segregācija un melnādaino amerikāņu diskriminēšana saglabājās līdz par 20.gadsimta vidum un kaut kādā mērā pastāv arī mūsdienās. Tomēr pats fakts, ka ASV atcēla verdzību, sāka izskaust viedokli, ka kāds cilvēks var tikt uzskatīts par cita īpašumu kā kaut kādu saimnieciskās darbības līdzekli. Šīs izmaiņas ļāva sākt reālu cīņu pret diskrimināciju, un palīdzēja pieņemt tādus likumus, kas vairoja cilvēktiesības.

Starp citu 13.ASV Konstitūcijas labojumi paredzēja arī cīņu pret seksuālu vardarbību. Vēl joprojām mūsdienās seksuālā paverdzināšana ir aktuāla kā daļa no izkropļotās domas, ka kāds cilvēks varētu piederēt citam. Jo kas gan var būt briesmīgāks par atrašanos nebrīvē, kad cilvēka radošais gars nespēj izpildīt sev diktētos dvēseles uzdevumus.