Somijai ir viena no senākajām parlamentārisma un konstitucionālajām tradīcijām Eiropā, savukārt pašreiz spēkā esošais valsts pamatlikums pieņemts samērā nesen. Pašreizējā Somijas Republikas konstitūcija stājās spēkā 2000. gada 1. martā.

Somijai ir senas un cienījamas konstitucionālās tradīcijas. 1809. gadā, kad Somija nonāca Krievijas sastāvā, cars Aleksandrs I piekrita saglabāt Somijai tās privilēģijas – satversmi un parlamentu. Un kamēr Krievijas impērija līdz savai bojāejai tā arī palika valsts bez konstitūcijas, autonomajai Somijas lielkņazistei tāda bija. 1917. gadā, ieguvusi neatkarību, Somija divus gadus vēlāk pieņēma jaunu satversmi, kas palika pamatos negrozīta līdz pat 20. gadsimta 2. pusei. Tomēr ar laiku arvien noteiktāk izpaudās nepieciešamība pēc pārmaiņām, notika vairākas secīgas reformas, kuras noslēdzās ar jauna pamatlikuma pieņemšanu un stāšanos spēkā 2000. gada 1. martā.

Latvijā pēdējā laikā diezgan populāra ir doma par prezidentālu valsts pārvaldes modeli. Somijas satversmes reformas pagājušā gadsimta beigās bija vērstas tieši pretējā virzienā – tām bija jāstiprina parlamenta loma. 1919. gadā Somijā aktuāla bija doma par monarhiju, un toreiz pieņemtā satversme atspoguļo šo tendenci – prezidentam ir proporcionāli ļoti liela vara, kas padara Somiju par vienu no nedaudzajām pusprezidentālajām republikām Eiropā. Prezidenta varas funkcijas jaunajā satversmē ir precizētas, savukārt parlamenta funkcijas paplašinātas.

Kopš reformas premjerministru apstiprina amatā parlaments un nevis prezidents, savukārt valdības lēmumu pieņemšanas procesā lielāka ir Valsts padomes – Somijas ministru kabineta – locekļu loma. Ir paplašinātas parlamentāriešu tiesības pieprasīt un saņemt no ministriem informāciju; valsts kontrole, kas līdz tam bija finansu ministrijas pakļautībā, tagad pakļauta tieši parlamentam. Tomēr Somijas prezidentam, salīdzinot ar līdzīgām amatpersonām vairumā citu Eiropas valstu, joprojām ir ļoti plašas pilnvaras. Vēl var piebilst, ka Somija ir viena no tām valstīm, kurās nepastāv tiesu varas kontrole pār likumdevēja darbību – Somijā nav institūcijas, kas līdzinātos mūsu Satversmes tiesai. Tomēr demokrātisko valstu vidū Somija šai ziņā ir viens no samērā nedaudziem gadījumiem.