1908. gada 11. aprīlī pasaulē nāca Masaru Ibuka. Šis cilvēks kļūs slavens ar saviem izgudrojumiem, jo tieši viņa prāts, apķērība un tālredzība, ļāva atjaunot visas Japānas ekonomiku. Masaru Ibuka ir inženieris, kurš radīja uzņēmumu „Sony”.

Masaru Ibuka piedzima vietā ar nosaukumu Nikko. Šī ir viena no senākajām Japānas reliģiozajām vietām, uz kurieni devās svētceļojumos. Nikko tulkojumā nozīmē kaut ko līdzīgu Saules ceļam. Ja priekšlaicīgi zinātu, kāds liktenis gaidīja Masaru Ibuku, viennozīmīgi varētu teikt, ka viņš pats kļuva par uzņēmējdarbības saules ceļu Japānai.

11. aprīlī 1908. gadā pasaulē nāca bērns, kurš vēlāk atjaunoja Japānas ekonomiku. Masaru Ibuka uzauga inženiera ģimenē un bija viens no tiem bērniem ģēnijiem, kurš turpināja ģimenes tradīcijas. Viņš studēja elektroinženierzinātnes un, studiju gados, izpelnījās iesauku “ģēnijs izgudrotājs”. Viņa diplomdarbs ieguva augstu novērtējumu pasaules izgudrojumu izstādē Parīzē.

Kad pienāca Otrais pasaules karš, Masaru Ibuka dienēja Japānas flotē. Jūras spēkos izmantoja viņa zināšanas par elektroierīcēm un uzdeva izstrādāt iekārtas, kas palīdzētu meklēt ienaidnieka zemūdenes. Armijā viņš lielā mērā varēja izmantot tranzistorus, jo šīs sastāvdaļas tirgoja tikai militāriem mērķiem. Tieši tranzistori kļūs par viņa lielāko panākuma atslēgu, jo pēc kara Masaru Ibuka izveido pats savu uzņēmumu.

Kara laikā viņš iepazinās ar vairākiem spīdošiem izgudrotājiem. Viens no viņiem bija Akio Morita. Tieši kopā ar šo puisi Ibuka nolēma veidot Tokijas Telekomunikāciju Inženierijas kompāniju. Vēlāk mārketinga nolūkos šo kompāniju pārsauca par „Sony” un šis Ibukas un Moritas kopdarbs, radīja pamatu visas Japānas ekonomiskajai atdzimšanai pēc postošā kara.

Pagājušā gadsimta 50. gados Ibuka ieguva atļauju no „Bell Labs” pirkt tranzistorus. Līdz ar to viņa ražotās preces kvalitāte kļuva ievērojami labāka. Ibuka ar Moritu strādāja pie skaņas ierīcēm. Viņu tranzistora radio ielauzās ASV tirgū, jo tieši tur bija milzīgs pieprasījums pēc pārnēsājamiem magnetofoniem. Tad uzreiz nāca mūzikas kasetes, kurās mūziku rakstīja uz magnētiskajām lentēm. Arī tās kļuva ārkārtīgi populāras. Un Sony pēkšņi kļuva par ļoti labi zināmu zīmolu un atpazīstamu ražotāju teju pasaules mērogā.

Ar ko īpašs ir Masaru Ibuka? Viņš spēja paņemt labākās lietas un radīt kaut ko izcili vienotu. Kopā ar Moritu viņi mainīja Japānas uzņēmējdarbības vidi. Pēc tam, kad tika iekarots ASV tirgus, abi uzņēmēji bija pārsteigti par darbinieku mobilitāti ASV. Tie mainīja darba vietas regulāri. Tāpēc arī „Sony” sāka iedrošināt izcilu darbinieku pārpirkšanas iespējas no vienas Japānas firmas uz citu. Sony apjomi auga, tāpēc arī darbinieku tam trūka. Japāna patiesība ieguva mobila un ļoti uzcītīga darba tirgus slavu.

Bez uzņēmējdarbības vides Ibukas radītā kompānija mainīja arī Japānas ekonomiku. 30 gadus „Sony” bija Japānas elektronikas un arī eksporta gigants. Citi vēlējās līdzināties „Sony” standartiem. Papildus Ibuka arī sarakstīja grāmatu ar novatoriskām bērnu audzināšanas idejām. Viņš uzskatīja, ka bērnudārzā kaut ko sākt mācīt bērnam ir pārāk vēlu. Jo pirmie trīs bērna dzīves gadi ir izšķiroši, lai sasniegtu lielus panākumus. Tieši viņa vīzija par bērnu izglītošanu un prāta spēju veicināšanu izpelnījās milzīgu starptautisku atzinību.

Laika gaitā „Sony” ir zaudējis savas pozīcijas globālajā tirgū. Bet jau 80. gados šo kompāniju „sāka norakstīt”. Tā spītīgi pretojas izaicinājumiem, jo, loģiski, konkurenti nesnauž. Taču „Sony” īpašais stāsts ir saistīts gan ar pirmo tranzistoru televizoru, gan ar augstvērtīgajiem magnetofoniem un kasetēm, vēlāk kompaktdiskiem. Ja vēl pieskaita „PlayStation”, tad „Sony” vispār kļūst par vismaz trīs paaudžu biedru. Mūsdienās kompānijai vairs tik labi neveicas, tomēr nav pamats domāt, ka Masaru Ibukas lolojums padotos. Viņš pats gan no kompānijas aktīvā vadītāja amata atvadījās 1976. gadā, lai gan līdz pat mūža galam pār to saglabāja pārraudzību. Vēl interesanti pieminēt, ka nosaukums „Sony” ir ņemts no latīņu vārda “Sonus”. Tas nozīmē skaņu, bet angļu valodā „Sonny” bija žargona nosaukums brašiem zēniem. Tieši japāņi sāka izmantot izteicienu „Sony boys”, lai apzīmētu izmanīgus zēnus, kuri ar joni dara apbrīnojamas lietas. Masaru Ibuka un arī Akio Morita bija lepni, ka viņi paši tika izmantoti kā personifikācija teicienam „sonny boys”.