Aizvadītā gadsimta astoņdesmito gadu vidū boksa pasauli pārņēma jauns fenomens vārdā Maiks Taisons. Amerikāņu bokserim šķietami nebija pretinieku, līdz 1990. gada 11. februārī viņš sensacionāli piedzīvoja karjeras pirmo zaudējumu.

Maiks Taisons šķita neuzvarams līdz 1990. gada 11. februārim, kad boksa pasauli šokēja cīņa, kurā Džeimss Basters Daglass nokautēja Taisonu 10. raundā, un to joprojām mēdz dēvēt par vienu no lielākajiem pārsteigumiem sporta vēsturē. Jāteic, ka pirms cīņas, kas norisinājās Japānā, Daglasam netika dotas absolūti nekādas izredzes. Vairums bukmeikeru kantoru pat nepiedāvāja iespēju veikt likmi uz šo cīņu. Un tomēr Daglasam izdevās visus pārsteigt. Taisona pretiniekam neko no šā dueļa nevar atņemt – viņš pelnīti izcīnīja uzvaru un kļuva par smagsvara čempionu. Tomēr, ja runājam godīgi, par konkrēto cīņu drīzāk būtu lietojams apzīmējums, ka zaudēja Taisons, nevis uzvarēja Daglass.

Ļoti iespējams, ka Taisona sniegumu ietekmēja arī dažādi boksera paša izraisīti negatīvi apstākļi, bet Daglass tik un tā sevi varēja saukt par smagsvara čempionu. Par negatīvajiem Taisona paša izraisītajiem apstākļiem runājot, piesauc lieko svaru, seksu un vēl citus netikumus. Ja par lieko svaru, tad Taisons savas cīņas pārsvarā aizvadīja aptuveni 100 kilogramu smags. Bet, kad leģendārais bokseris ielidoja Japānā, lai sāktu gatavoties gaidāmajai cīņai pret Daglasu, viņš svēra par 14 kilogramiem vairāk, nekā ierasts.

Tā kā līdz duelim bija atlicis mēnesis, bet bokseris gatavošanos neuztvēra nopietni, cīņas promoters piesolījis Taisonam naudas bonusu, ja nometīs svaru līdz simt kilogramiem un šis triks nostrādāja, jo Taisona svari pirms cīņas uzrādīja 100 kg atzīmi. Tiesa, tas atspēlējās sportiskajā formā, jo laiku, ko būtu varējis vadīt precīzāk sagatavojoties cīņai ar pretinieku, Taisons bija tērējis atbrīvojoties no liekā svara.

Otrs Taisona paša radītais klupšanas akmens cīņas veiksmīgam iznākumam bija sievietes, precīzāk sekss... Kā bokseris aprakstījis savā autobiogrāfijā, istabenes bijis viņa "galvenais ēdiens". Pirms Taisons nokļuvis Japānā, viņš bija domājis, ka sievietes tur ir atturīgas un kautrīgas, bet līdzko aizvērušās viesnīcas istabas durvis, viss mainījies. Daudzi cīņu sporta pārstāvji ir izteikušies, ka treniņnometnēs izvairās no seksuālām attiecībām, lai uzturētu testosterona līmeni. Taisons, šķiet, šādu praksi nepiekopa, jo, kā atklājis pats bokseris, naktī pirms cīņas ar Daglasu viņš bijis kopā pat ar divām sievietēm.

Bet trešais iemesls, kāpēc cīņu Taisons neuzvarēja, visticamāk, bija fakts, ka viņš Daglasu nenovērtēja kā līdzvērtīgu pretinieku, drīzāk uzskatīja, ka viņš ir tikai neliels šķērslis ceļā uz lielo cīņu pret Evanderu Holifīldu, kurai bija jānotiek 1990. gada jūnijā. Rezultātā ar Holifīldu cīnījās Daglass, kurš šai duelī smagi piekāpās.

"Skaidrs, ka Taisons bija pašpārliecināts, jo līdz tam viņš visus pretiniekus vienkārši iznīcināja," pēc cīņās uzsvēra Daglass. "Domāja, ka cīņa ar mani būs viegla. Protams, ka domāja. Taču Maiks bija gatavs cīņai. Viņš pilnībā bija tai koncentrējies. Es ticēju saviem spēkiem. Sapratu arī, ka viņš domā, ka “izies cauri man” bez grūtībām."

"Šī cīņa viņu nogalināja. Pēc tās Maiks vairs nekam nederēja – viņš visu sevi atstāja toreiz tajā naktī. Protams, Maiks cīnījās labi, taču es vēl labāk," uzsvēra Taisonu uzvarējušais Daglass.

Līdz cīņai pret Daglasu Dzelzs Maiks bija patiesi neapturams, bet neveiksme duelī ar paša nenovērtēto pretinieku iezīmēja neveiksmju sākumu slavenā boksera dzīvē.