11. janvāris pasaules vēsturē iegājis ar to, ka Anglijā notiek pirmā zināmā loterija. Tas bijis 1569. gadā.

Ideja izmantot valsts loteriju, lai piesaistītu naudu infrastruktūras un citiem valdības projektiem, ir sena. Kamēr vienu no pirmajām reģistrētajām loterijām 1446. gada 24. februārī 25 gadus pēc sava vīra nāves Brigē rīkoja flāmu gleznotāja Jana van Eika atraitne, tikmēr valstu rīkotas izlozes bijušas saistītas ar senajām civilizācijām.

Ir zināms, ka azartspēles. Freskā, kas mūsdienās apskatāma Britu muzejā Anglijā, redzami divi cilvēki, kas spēlē minēšanas spēli, kurā vienam dalībniekam jāatmin, cik pirkstu sev aiz muguras aizliktā rokā rāda otrs spēlētājs. 5. gadsimtā p.m.ē. Grieķijā tikuši noformulēti totalizatora noteikumi, bet 1. gadsimtā p.m.ē. Romā rīkotas pirmās loterijas. Tikmēr Ķīnā, Haņu dinastijas periodā, loterijas izmantotas, lai papildinātu valsts kasi un iegūtu līdzekļus Lielā Ķīnas mūra būvniecībai.

Elizabetes I laikmetā Eiropā uzvirmoja ideja valdības projektu finansēšanai nodokļu vietā izmantot loterijas naudu.

Nedaudz vairāk kā gadsimtu pēc van Eika atraitnes loterijas Anglija bija ekonomiski un militāri novājināta, un karaliene Elizabete I bija spiesta meklēt veidus, kā piesaistīt naudu vairākiem lieliem publiskiem projektiem, jo īpaši ostu atjaunošanai un jaunu kuģu būvēšanai karaliskajai flotei. Toreiz, 1567. gadā, viņai bija divas izvēles: iekasēt no saviem pilsoņiem jaunu nodokli vai rīkot loteriju. Karaliene nolēma izvēlēties otro – tādējādi nodibinot pirmo Anglijas loteriju.

Protams, ka šī loterija krietni vien atšķīrās no tādas, kādu saprotam loteriju šodien, lielākoties izmaksu dēļ. Ja mūsdienās loterija domāta ikvienam, tad karalienes organizētās loterijas mērķauditorija bija sabiedrības augstākie slāņi, jo lielākā daļa Anglijā dzīvojošo 16. gadsimta beigās nebūt nevarēja atļauties maksāt 10 šiliņu par vienu biļeti. Tāpēc nereti zemāko slāņu angļi sametās pa vairākām ģimenēm kopā, lai iegādātos vienu vienīgo biļeti.

Pavisam bija 400 000 biļešu, un balvu fonds bija tiem laikiem iespaidīgs – galvenā balva bija pieci tūkstoši sterliņu mārciņu skaidrā naudā, kā arī tādas balvas kā trauki, gobelēni un labs linu audums. Lai dalībai loterijā pievilinātu maksimāli daudz dalībnieku, kā piedevu balvām karaliene paziņojusi, ka visiem loterijas dalībniekiem tiks piešķirta imunitāte pret arestu, ja vien noziegums nebūs bijis slepkavība, pirātisms vai nodevība.

Loterijas biļešu pārdošana ilga līdz 1569. gada 11.janvārim, kad notika izloze. Lai gan vēstures pierakstos nav atrodams karalienes izlozes uzvarētāja vārds, šī loterija likusi pamatus mūsdienu loterijas sistēmai.

Daudzu valstu valdības mēģinājušas cīnieties pret loterijām un to rīkotāji un dalībnieki ieslodzīti cietumos. Tas novedis pie nelegālo azartspēļu uzplaukuma. Beigu beigās tapis skaidrs – ja nevar izskaust ļaužu azartu, nepieciešams to padarīt par valsts monopolu.

Latvijā līdz neatkarības atgūšanai legāli pastāvēja tikai valsts (PSRS) rīkotās loterijas, tādas kā DOSAAF un “Sportloto”, bija arī Latvijas PSR rīkotā loterija. Pēc neatkarības atgūšanas šis bizness tiek reorganizēts un atdots privātuzņēmējiem. Bijušais “Sportloto” kļuvis par “Latloto”. 1990. gadā Rīgā parādījās pirmais kazino.