11. jūlijs pasaulē iegājis ar faktu, ka šai datumā uz visām ASV banktnotēm sāk drukāt frāzi “In Good we trust” jeb “Mēs ticam Dievam”.

Ikviens, kurš turējis rokās Amerikas Savienoto Valstu dolāru banknoti un šai naudai pievēris kaut nedaudz uzmanības, visticamāk, ir pamanījis uzrakstu "In God We Trust" jeb "Mēs ticam Dievam". Tomēr šis teikums ir ne tikai uzraksts uz banknotēm, tā ir arī oficiālā Amerikas Savienoto Valstu devīze. Pirmo reizi šī devīze tika izmantota 1866. gadā, kad tā bija atrodama uz jauna veida monētām. Šie vārdi ir aizgūti no ASV himnas pēdējiem vārdiem "ja mūsu mērķis ir taisns, mums jādodas iekarot. Un lai šie vārdi būtu mūsu moto "Mēs ticam Dievam".”

Tomēr pagāja vēl gandrīz gadsimts, līdz šie vārdi kļuva par oficiālo valsts devīzi – un, cita starpā, tika pieņemts likums frāzi drukāt uz visām ASV dolāru banknotēm.

Bet kā radies dolārs? Tā vēsture aizsākās viduslaikos Eiropā ar pirmās liela izmēra sudraba monētas izkalšanu. Tas notika 1484. gadā, kad Tiroles erchercogs Zigismunds Eiropā pirmais sāka kalt liela izmēra sudraba monētas. Monētas bija no augstas raudzes sudraba ar masu aptuveni 15,5 grami. Divus gadus vēlāk erchercogs lika kalt sudraba monētas ar divreiz lielāku masu un šīm monētām bija 29,23 grami tīra sudraba. Šo monētu nosauca par sudraba guldeni. 

15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā sudraba guldeņu lietošana izplatījās visā Centrāleiropā. Atdarinot sudraba guldeņu lietošanu, 1518. gadā Bohēmijas grāfs Stefans Šliks uzsāka sudraba dālderu kalšanu.

Laikam ritot, sarežģītais monētas nosaukums tika saīsināts līdz thaler (latviski – dālderis). Bohēmijas dālderu pieprasījums bija tik liels, ka līdz 1528. gadam izkala ap 2,2 miljoniem šādu sudraba dālderu un tie ieguva plašu lietošanu Vācijā un arī citās Eiropas vietās. Dālderis ieguva dominējošu lomu starptautiskajā tirdzniecībā.

Spānijā pirmo lielo sudraba monētu, atdarinot Tiroles sudraba guldeni, izkala 1497. gadā. Tās svars bija 27,468 grami un tā saturēja 25,56 gramus tīra sudraba. To kala līdz pat 19. gadsimtam un vēlāk nosauca par pilastru jeb spāņu dolāru. Spāņu dolārs lietoja ne tikai Spānijā, bet plaši izplatījās pa visām Spānijas kolonijām, tai skaitā Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Spānija uzsāka sudraba dolāru kalšanu arī Peru, Bolīvijā, Gvatemalā, Čīlē un Meksikā.

Arī Anglijas kolonijās visā pasaulē lielās sudraba monētas, ko sauca daller, vēlāk dallar un vēl vēlāk – dollar, bija viens no galvenajiem naudas maksāšanas līdzekļiem. 

Pēc neatkarības iegūšanas Amerikas Savienotās Valstis noteica savas valsts nacionālo valūtu – ASV dolāru. ASV sudraba dolārs svēra 27 gramus, un tas saturēja 24,1 gramu tīra sudraba. Tomēr vēl krietnu laiku apgrozībā bija arī spāņu dolārs, kurš ASV nokļuva no Spānijas kolonijām. Tā dolārs kļuva par ASV nacionālo valūtu un dolāra izplatība pasaulē turpinājās.

No vairāk zināmajām pasaules valstīm, kuru nacionālā valūta ir dolārs, ir jāmin, Kanāda, kurā 1858. gadā dolārs kļūst par tās nacionālo valūtu, Austrālija – 1966. gadā, Jaunzēlande – 1967. gadā. Dažādu vēsturisku procesu iespaidā, mainoties valstu un teritoriju lietotām valūtām un to nosaukumiem, dolārs ir bijis nacionālā valūta vairāk nekā 30 pasaules valstīs un teritorijās. Arī mūsdienās apmēram 20 pasaules valstīs nacionālā valūta ir dolārs.