1985. gada 11. jūnijā juveliera Karla Faberžē darināta Lieldienu ola Ņujorkā izsolē pārdota par 1375000 dolāriem. Milzu nauda jau tolaik, tiesa Faberžē meistardarbu cena laika gaitā tikai augusi, turklāt neticamos apmēros.

Slavenās Faberžē olas ir krāšņuma, izsmalcinātības un nenoliedzami bagātības paraugs. Un loģiski, ka par šiem juveliera smalkumiem izsolēs ļaudis atvadās no miljoniem.

Faberžē tēvs bijis baltvācietis, bet mamma dāniete un Karls strādājis sava tēva dibinātā darbnīcā, kuru pēc tēva nāves pārņēmis. Iedvesmu saviem darbiem Faberžē esot smēlies Ermitāžā. Pirmā Lieldienu ola tapusi kā dāvana 1885. gada Lieldienās cara Aleksandra III sievai Marijai, kas vienlaikus bijusi arī cara un viņa sievas kāzu gadadiena.

Faberžē ola tā sajūsminājusi carieni, ka turpmāk ik gadu cars Faberžē uzņēmumam pasūtījis pa vienai olai uz katrām Lieldienām. Šo tradīciju turpinājis arī Aleksandra dēls cars Nikolajs II, tiesa viņa pasūtījums bijis pa divām olām gadā. Vienu mātei, otru savai sievai. Kopumā Faberžē izgatavojis 57 olas.

Katra no Faberžē olām gatavota milzu slepenībā un ar neaprakstāmu rūpību. Ne velti izgatavošana ilgusi gadu, jo tikai tā katrs dārgakmens, rotājums un iekšā esošais noslēpums varētu būt ideāls. Meistarīgais juvelieris piedzīvoja pilnīgu māksliniecisko brīvību, un viņš varēja olas radīt par jebkuru tēmu, viņam tikai bija jāievēro viens noteikums – katrā olā bija jābūt apslēptam pārsteigumam. Te Faberžē nelika saviem karaliskajiem patroniem vilties. Katrā krāšņajā čaulā viņš ielika mazu brīnumu. Olās tika apslēpti tādi pārsteigumi kā mehānisks gulbis, zilonis, miniatūra pils no zelta, 11 miniatūri portreti uz molbertiem un precīza Kronēšanas karietes kopija, kuras izgatavošana aizņēma gandrīz 15 mēnešus.

Katru gadu Karls Faberžē savā ateljē saņēma pasūtījumu izgatavot arvien izsmalcinātākas olas no vislabākajiem materiāliem: dārgmetāliem, dārgakmeņiem, emaljas, auduma, pat spalvām un ziloņkaula. Bez Krievijas cariem Faberžē olas varēja atļauties iegādāties tikai bagātākie Sanktpēterburgas iedzīvotāji. Tāpēc ir zināms, ka Faberžē izgatavojis vēl 12 līdzīgu standartu kā Krievijas valdniekiem olas, tiesa privātiem klientiem.

Līdz mūsdienām ir saglabājušās 54 Faberžē olas, lielākoties tās atrodas vai nu valsts muzejos vai personīgās kolekcijās. Faberžē olu cena joprojām mērāma miljonos dolāru. Tieši tāpēc zīmīgi, ka 1985. gada 11. jūnijā Faberžē ola Ņujorkā pārdota par vienu miljonu 375 tūkstošiem ASV dolāru, tiesa kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus izsolēs pārdoto olu cena ir augusi vienkārši neticamā ātrumā.

Simt gadu laikā šo juveliermākslas šedevru cena lēkājusi vidēji 1000 līdz 3000 reižu. Vēsturiski avoti liecina, ka ola kas 1902. gadā novērtēta ar sešarpus tūkstošiem rubļu, pēc 106 gadiem, proti, 2008. gadā nopirkta par 12 miljoniem dolāru. Dārgākā ola ir Kronēšanas ola, kas izgatavota 1896. gadā Nikolaja II sievai. Tā izgatavota no zelta un dimantiem ar pārsteigumu – miniatūru imperatora karieti, kas pārdota par 24 miljoniem dolāru.

Un visticamāk, ka, laikam ejot, Faberžē olas lētākas nekļūs.