1910. gada 11. jūnijā netālu no Bordo pilsētas Francijā, piedzima pasaules visslavenākais zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto. Vīrs, kurš ne tika izgudroja akvalangu un zemūdens kameru, bet arī uzdāvināja iespēju miljoniem cilvēku skatīt zemūdens pasauli.
Žaks Īvs Kusto piedzima 1910. gada 11. jūnijā netālu no Bordo pilsētas Francijā. Viņa tēvs bija advokāts, kurš darbojās starptautiskā advokātu uzņēmumā, tāpēc Kusto ģimene bieži ceļoja. Kādu laiku viņi dzīvoja ASV. Tieši Amerikas Savienotajās Valstīs Kusto sāka nodarboties ar peldēšanu, jo hroniska saslimšana bija liegusi fiziski smagu piepūli. Peldēšana sniedza adekvātu fizisko slodzi, maksimāli samazinot piepūles radīto negatīvo ietekmi.
Pēc atgriešanās Francijā Kusto izdevās diezgan atzīstams izgudrojums. Amerikā būdams, viņš aizrāvās ar tehnikas un dizaina attīstības pētniecību. Francijā viņš izstrādāja ar baterijām darbināmu automobili, kas sniedza jauneklim pirmos ieņēmumus. Par nule kā nopelnīto naudu Žaks Īvs Kusto iegādājās fotokameru, lai piepildītu sapni par fotografēšanu.
30. gados viņš pievienojās Francijas bruņotajiem spēkiem, iestājoties jūras spēkos. Šķiet, ka zvaigznes bija nostājušās topošajam pētniekam labvēlīgi, jo tieši jūras spēku sastāvā Kusto devās pirmajā pasaules ceļojumā.
Taču sākotnēji Kusto lūkojās debesīs. Viņš vēlējās iestāties flotes aviācijas spēkos, taču bēdīga autoavārija kalnu serpentīnā laupīja sapni par lidošanu. Ar lauztām ribām, rokas pirkstiem un daļēju paralīzi Žaks Īvs Kusto kļuva par jūras spēku instruktoru. Tikai milzīgs gribas spēks ļāva sastingušos pirkstus atkal kustināt un pievērsties niršanai. Reiz, ar sava kuģa biedriem piestājuši Tulonas ostā, viņi ieraudzīja niršanai paredzētas brilles. Kusto vienas no tām iegādājās, un iespaidi par zemūdens dzīvi lika elpai aizrauties. Sauszemes iemītniekam Kusto skats pavērās zemūdens džungļos - pilnīgi nezināmā pasaulē, kuru gribējās izzināt. Tā Kusto dzīve uz mūžīgiem laikiem saistījās ar jūru.
Kusto ar draugiem un savu pirmo sievu aizrautīgi nira, izmantojot pleznas, nirēja masku un elpošanas caurulīti. Taču šādā veidā nebija iespējams ienirt tajā dziļumā, kur tiešām notika aizraujošas lietas. Tāpēc grupa entuziastu sāka pētījumus akvalanga izgudrošanā.
Pārgalvji riskēja uz nebēdu. Par laimi visi izmēģinājumi beidzās bez letāliem gadījumiem. 1943. gadā Kusto kopā ar Emīlu Ganjē beidzot sasniedza kāroto mērķi - viņi bija izstrādājuši akvalangu - jeb tulkojumā ūdens plaušas.
Akvalangs ļāva nirt vienkāršāk, jo smagajos niršanas aparātos, kuri bija pieejami pirms tam, nirējam nebija daudz iespēju brīvi kustēties. Tagad bija radies veids, kā nirt dziļāk, drošāk un efektīvāk. Kopā ar uzlabojumiem kameras uzbūvē, Žaks Īvs Kusto pavēra sev durvis uz zemūdens dzīvi. Viņš bija pielicis pirkstu akvalanga un zemūdens kameras izgudrošanā - nu viņam bija viss nepieciešamais savas dzīves odisejas iemūžināšanai.
50. gadu sākumā Kusto par simbolisku samaksu ieguva no dienesta norakstītu mīnu traleri "Kalipso", kas tika pārveidots par peldošu laboratoriju. Viņš devās pasaules jūrās pētīt to, kas atrodas zem ūdens. Tādā veidā tapa viena no skatītākajām populārzinātniskajām filmām pasaules vēsturē - "Klusuma pasaule". Kannu kinofestivālā šī filma saņēma Zelta palmas zaru, bet vēlāk arī Oskara statueti.
Projekti, kuros Kusto devās ar savu "Kalipso", bija visdažādākie. Akvalangisti pētīja zemūdens pasauli, meklēja dārgumus, bet daži mēdz piesaukt, ka pat spiegojuši. Pārāk aizdomīgi, ka kuģis "Kalipso" tik brīvi peldējis dažādās jūras, tāpēc tika pieņemts, ka kapteinis Kusto vienojies ar ASV specdienestiem par šādas tādas interesantas informācijas nodošanu. Lai kā arī būtu ar spiegošanu, Kusto aizrāvās ar daudziem projektiem. Viņš vēlējās uzbūvēt zemūdens pasaules parku - dzīvošanai derīgas mājas, kuras atrastos piekrastes zemūdens teritorijā. Tāpat tika radīts ekoloģiski tīrs kuģis Alsion", taču ar turboburu darbināmais kuģis izmaksāja dārgāk nekā tā ekonomiskums. Reiz izdevās uziet romiešu nogrimušu kuģi, tā nu bija veiksmes diena, kad Kusto komanda vakariņās baudīja kārtīgi izturētu Itālijas reģiona vīnu.
Projekti Kusto bija grandiozi, tāpat kā viņa dzīve. Pētnieks nodzīvoja garu 87 gadu mūžu, kura lielāko daļu kļuva par jūras tīrības lielāko aizstāvi. Kritiķi atzina, ka ekscentriskais Kusto izmantojis dažādus veidus, kā sasniegt savus mērķus, taču noliegt nevar, ka šī cilvēka azarts mainīja pasaules priekšstatu par jūras dzelmi. Ja pirms Kusto filmām tā bija viens liels, briesmīgs bezdibenis, tad pēc dokumentālo filmu noskatīšanās skaidrs bija, ka zem ūdens mīt cita pasaule - krāšņa, skaista un valdzinoša. To visu parādīja kapteinis Kusto - pirmais zemūdens režisors."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.

Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X