1606. gada 12. aprīlī Anglijas un Skotijas karalis Džeimss apstiprina jauno, abām valstīm kopīgo „Ūnijas karogu” – tagadējā Lielbritānijas karoga pirmvariantu.

1603. gada martā savas šīs zemes gaitas beidza Anglijas karaliene Elizabete I. Dižā valdniece mira, neatstādama troņmantnieku, un Anglijas tronis tika viņas radiniekam skotu karalim Džeimsam Stjuartam. Zināma likteņa ironija, ja ievēro, ka Džeimsa māte, skotu karaliene Mērija sešpadsmit gadus agrāk ne gluži bez Elizabetes ziņas bija beigusi dzīvi uz bendes bluķa. Džeimss sapņoja apvienot abas karalistes vienā valstī, kuru dēvētu par Lielbritāniju. Tādai idejai tobrīd vēl nebija nobriedusi nedz Anglija, nedz Skotija, un abas valstis vēl labu laiku palika saistītas tikai personālūnijā – ar vienu monarhu, bet diviem troņiem. Tomēr šo to lietas labā Džeimss paveica, tai skaitā – radīja kopīgu Ūnijas karogu, kuru ar savu dekrētu izsludināja 1606. gada 12. aprīlī.

Par Anglijas patronu jau kopš viduslaikiem tika uzskatīts Svētais Juris, un Anglijas karogu rotāja Jura krusts – sarkans uz balta fona. Līdzīgi par Skotijas aizbildni bija kļuvis Svētais Andrejs, un diagonālais Andreja krusts – balts uz zila fona – bija skotu karogā. Tagad abi karogi tika apvienoti, uz zilā fona diagonālajam Andreja krustam pāri novietojot taisno sarkano Jura krustu. Salīdzinot Skotijas un Lielbritānijas karogus, nevar nepamanīt, ka zilais tonis britu karogā ir krietni tumšāks. Tam ir prozaisks iemesls: 17. gadsimtā Ūnijas karogu lietoja pirmām kārtām uz viņa majestātes kuģiem, un lai kuģu karogi ātri neizbalotu, tos krāsoja piesātinātos toņos.

Laiks pierādīja karaļa Džeimsa ideju dzīvotspēju. Simts gadus pēc pirmajiem mēģinājumiem – 1707. gadā – Anglija un Skotija tiešām apvienojās Lielbritānijas karalistē. Vēl pēc nepilniem simts gadiem – 1800. gadā – par Ūnijas locekli kļuva arī Īrijas karaliste, kas līdz tam bija atradusies personālūnijā ar Angliju. Radās Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā karaliste. Karogs tika papildināts, tajā iekļāva Īrijas simbolu – diagonālo sarkano Svētā Patrika krustu. Taisnības labad jāsaka – paši īri šo krustu neuzskata nedz par Īrijas, nedz tās patrona Svētā Patrika zīmi. Vēstures ziņas liecina, ka to kā Īrijas apzīmējumu ieviesuši angļi tikai 18. gadsimtā. 1922. gadā, kad Īrijas Republika atdalījās no Britu karalistes, aktualizējās jautājums par Svētā Patrika krusta izņemšanu no karoga, tomēr to izlēma atstāt – kā Ziemeļīrijas apzīmējumu. Būtiskais iemesls, visdrīzāk, bija tas, ka tika aplēsts – karogu un to attēlu nomaiņa visā plašajā Britu impērijā izmaksātu miljoniem mārciņu.

Nu jau kopš tiem notikumiem atkal apritējis gandrīz gadsimts, un atkal tiek runāts par izmaiņām vecā labā Ūnijas karoga dizainā. Šoreiz nemiera cēlāja ir Velsa. Angļi šo ķeltu pēcteču apdzīvoto zemi pakļāva jau 13. gadsimtā, un kopš 16. gadsimta tā kļuva par Anglijas sastāvdaļu. Taču līdz ar gadu tūkstošu miju velsieši izcīnījuši sev līdzvērtīgu statusu Apvienotās karalistes sastāvā. Un, tātad, būtu tikai loģiski atrast karogā vietu arī Velsas simbolam – visdrīzāk tas varētu būt sarkana drakona attēls.