Autors Jānis Krops.

12. februārī pirms 201 gada dzimis viens no dižākajiem ASV politiskajiem līderiem, 16. ASV prezidents Ābrahams Linkolns. Prezidents, kurš kļuva par ASV valdības morāles un godīguma etalonu, bija pirmais prezidents, kurš gāja bojā atentātā. Par Linkolna lomu vēsturē vairāk stāsta Jānis Krops-

Ābrahams Linkolns vīrs, kurš veras uz katru, kam rokā 5 ASV dolāru banknote. Linkolns piedzima šajā pašā dienā pirms 201 gada. Viņš bija 16. ASV prezidents, kurš iegājis vēsturē ar virkni lietu, kuras viņam izdevās izdarīt pirmajam. Diemžēl, Linkolns iegājis vēsturē arī ar nepatīkamiem notikumiem, viņš ir pirmais ASV prezidents, kurš gājis bojā atentātā. Bet par visu pēc kārtas.

Ābrahams Linkolns piedzima 1809. gadā nelielā fermā Kentukī štatā. Cēlies no angļu iebraucējiem ASV, Linkolns uzauga verdzības nomāktā vidē, tāpēc iestājas par visu cilvēku brīvību. 22 gadu vecumā viņš pameta tēva mājas un pārcēlās uz Jaunsalemas ciemu Sangamonas apgabalā. Šeit Linkolns sāka strādāt par tirdzniecības pārstāvi, kurš transportēja preces no Jaunsalemas uz Ņūorleānu.

23 gadu vecumā Linkolns pirmo reizi izmēģina spēkus politiskajās cīņās. Viņš kandidē uz Ilinoisas štata ģenerālo asambleju. Pieredzes un finanšu trūkuma dēļ Linkolns netiek ievēlēts par deputātu, taču, atbalstītāju iedvesmots, viņš pēc 2 gadiem tiek ievēlēts par Ilinoisas štata pārstāvju palātas deputātu. Šeit Linkolns pirmo reizi savā politiskajā karjerā publiski noliedz vergturību.

1860. gadā sākās cīņa par 16. ASV prezidenta krēslu. Linkolns tika izvirzīts šim augstajam amatam no Republikāņu partijas. Viņa galvenais trumpis cīņā ar Demokrātu kandidātu Stīvenu Duglasu bija verdzības atcelšana. Politiskās karikatūras smējās par Linkolnu, ka viņš pats sēž uz vergu kakla, kuri viņu nesa uz Balto namu. Demokrāti, kas aizstāvēja rasistisko Dienvidu štatu intereses, iestājas par rasu segregāciju, tāpēc Linkolna ievēlēšana palielināja plaisu starp dienvidiem un ziemeļiem. Linkolns, apzinoties šo plaisu, pat neizvirzīja savu kandidatūru visos dienvidu štatos, taču tas viņam netraucēja iegūt par 400 tūkstošiem vairāk balsu nekā oponentam.

1861. gada 4. martā Linkolns nodeva svinīgo zvērestu un kļuva par ASV prezidentu. Jau pirmajā Linkolna prezidentūras gadā izcēlās ASV pilsoņu karš. 11 verdzību atbalstošie dienvidu štati paziņoja par atdalīšanos no Savienotajām valstīm un izveidoja savu konfederāciju. Linkolns aicināja katrā štatā veidot brīvprātīgo armijas, lai apspiestu Konfederācijas spēkus, kuri bija uzbrukuši ASV militārajiem objektiem Dienvidkarolīnā. 62. gadā Linkolna administrācija pieņēma emancipācijas proklamāciju, kas aizliedza verdzību Dienvidos. Šis solis palielināja Dienvidu pretestību, taču 65. gada 9. aprīlī ASV armijai tomēr izdevās piespiest Konfederācijas spēkus padoties. Taču sešas dienas vēlāk Linkolna nākotnes plāniem svītru pārvelk Vašingtonas vispazīstamākais aktieris Džons Vilkss Būts. 1865. gada 15. aprīlī, tikai 6 dienas pēc Pilsoņu kara beigām, eleganti ģērbtais Būts ienāk Vašingtonas Forda teātrī. Viņš klusi ieslīd prezidenta ložā, aizbultē ložas durvis un tuvojas šūpuļkrēslā sēdošajam Linkolnam. Par Godīgo Eiblu dēvētais Linkolns skatās izrādi un pat nenojauš, ka pie viņa galvas jau draudīgu tuvojas Būta roka ar šaujamieroci. Pēkšņi atskan šāviens un prezidents saļimst. Būts uzlec uz skatuves un paziņo - "Tā notiek ar tirāniem! Dienvidi ir atriebušies." Apstulbusī publika vēl nesaprot, ka šos vārdus izteicis cilvēks, kurš pirmo reizi ASV vēsturē nogalinājis prezidentu. Godīgais Eibls, kas ar savu cilvēcību un godīgumu iedvesa amerikāņiem jaunu izpratni par valdības morālo stāju un vērtībām, bija miris. Pēc Linkolna nāves tika publiskots viņa plāns noslēgt darījumu ar dienvidu štatiem - lai panāktu verdzības beigas, viņš bija gatavs no dienvidiem izpirkt ap pusmiljonu vergu. Verdzību ASV atcēla jau tajā pašā gadā, bet Linkolns kļuva par vienu no dižākajiem ASV prezidentiem.