Šodien, 12. janvārī, noteikti varam atcerēties un izlasīt tādas pasakas, kā –“Pelnrušķīte”, “Runcis zābakos”, “Sarkangalvīte” vai “Īkstītis”, jo šodien dzimšanas diena ir šo pasaku radītājam Šarlam Pero.

Pasaku esamība nereti tiek uztvertu teju pašsaprotami. Šķiet, tās ir bijušas “mūžīgi mūžos”, to aizsākumi meklējami mutvārdu daiļradē un tamlīdzīgi.

Autors astoņām pasakām, no kurām lielākā daļa ir ārkārtīgi populāras, –“Pelnrušķīte”, “Runcis zābakos”, “Sarkangalvīte”, “Īkstītis”, “Zilbārdis”, “Apburtā princese”, “Fejas dāvanas”, “Rikē ar cekuliņu” – ir dzejnieks Šarls Pero. Viņš bija ietekmīga persona 17.gadsimta Francijas literatūrā, tiesa, viņš būdams arī Francijas akadēmiķis un zinātnisku rakstu autors, kautrējās bērnu pasakas izdot ar savu vārdu, tālab sākotnēji parakstījies  sava deviņpadsmit gadu vecā dēla vārdā. Raugi,  tolaik pasaku uzskatīja par “zemo žanru”, ko dēls, it kā gribēdams kļūt par karaļa brāļameitas sekretāru, pat veltīja princesei. Starp citu, 20.gadsimta laikā tieši šis veltījums radīja pat diskusijas par Pero pasaku autorību. Vēlāk Šarla Pero pasakas pārrakstīja brāļi Grimmi. Viņa pasaku motīvi izmantoti teātrī, opera un baletā, kā arī kino.

Šarlu Pero var uzskatīt par pasaku radītāju, jo viņš tolaik lika pamatus jaunam literāram žanram – pasakai.

Piedzima Šarls Pero Parīzē tiesneša Pjēra Pero ģimenē, un tas notika 1628. gada 12. janvārī. Patiesībā, tajā dienā pasaulē nāca gan Šarls, gan viņa dvīņubrālis Fransuā, kurš pēc dažiem mēnešiem nomira. Tā Šarls palika jaunākais bērns septiņu bērnu ģimenē. Topošā dzejnieka un rakstnieka ģimenei bija svarīgi, ka bērni iegūst labu izglītību, tāpēc zēnu astoņu gadu vecumā nosūtīja uz koledžu, kur Šarls bijis priekšzīmīgs izcilnieks. Tolaik skolēnus skolotāji bieži iepēra, bet Šarls nekad neesot dabūjis pērienu, kas apliecina, ka tiešām bijis izcils skolēns.

Sākotnēji Šarls Pero bija ceļā uz jurisprudenci un esot trīs gadus apguvis tiesību zinātnes, tiesa, pie privātskolotāja. Rezultātā viņš kļuva par juristu un uzsāka sadarbību ar savu brāli Pjeru, kurš tolaik bija Parīzes galvenais nodokļu savācējs. Pateicoties piederībai augstākajai Francijas ierēdniecībai, viņš varēja ietekmēt notikumus Francijas literāro aprindu vidū un kļuva par modernistu frakcijas līderi kaujās starp konservatoriem un modernistiem. Vēlāk, nodibinoties Literatūras un beletristikas nodaļai Zinātņu akadēmijā, Šarls tika iecelts par tās sekretāru un kalpoja karaļa Luija XIV finanšu ministra Kolbēra pakļautībā.

Izmantodams finanšu ministra atbalstu, Šarls palīdzēja savam otram brālim Klodam tikt pie garda kumosiņa, tieši viņš projektēja jauno Luvras spārnu, ko būvēja starp 1665. – 1680. gadu. Un izrādās, ka Šarls Pero, vēloties savienot literatūru ar arhitektūru, ieteicis karalim Luijam XIV Vversaļas dārzu labirintos izveidot 31 strūklaku, kur katra prezentētu vienu no Ezopa fabulām. Ūdens strūklas, kas šļācās no attēloto dzīvnieku mutēm, imitē sarunas starp tiem. Bet Šarls Pero tai laikā izstrādājis labirintu rokassgrāmatu, ko izdeva karaļa tipogrāfija 

Savukārt Šarla Pero literārā karjera sākās laikā, kad augstajā sabiedrībā parādījās pasaku mode. Pasaku klausīšanās tolaik bija kļuvusi par vienu no izplatītākajiem laicīgās sabiedrības vaļaspriekiem.