1931. gada 12. oktobrī, Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro atklāja Jēzus Pestītāja statuju. Tā atrodas pilsētas augstākajā punktā un ar atplestajām rokām pār visu pilsētu, kļuvusi par vienu no modernās pasaules septiņiem brīnumiem.

 

1921. gadā Brazīlijā sāka gatavoties valsts pastāvēšanas simtgadei. Tolaik šīs valsts galvaspilsēta vēl bija Riodežaneiro, kuras vadība nolēma, ka jārada kas tāds, kas varētu simbolizēt visu Brazīlijas tautu. Lai arī Brazīliju mēs esam pieraduši saistīt ar futbolu un sambu, katoļticība ieņem vēl svarīgāku vietu tautas apziņā. Tāpēc bez liekām runām tika atbalstīta ideja, ka virs pilsētas un līdz ar to arī valsts pacelsies Jēzus Kristus Pestītājs.

Statuja atrodas Korkovadu kalna smailē. Taču tās radīšana prasīja milzu darbu, unikālus risinājumus un lielu naudas summu. Vispirms Brazīlijā sākās naudas vākšanas kampaņa, kurā iesaistījās visi. Īpašu uzraudzību šim procesam veltīja Brazīlijas katoļu baznīca, kas arī kļuva par vienu no dāsnākajiem ziedotājiem. Kopumā šīs statujas vajadzībām, valstī savāca 2,5 miljonus Brazīlijas reālu.

Kad statujas atbalsta kasē sāka ieplūst nauda, tika arī pasūtīts uzmetums statujai. Diezgan liela bija vienprātība, ka Jēzus statuja būs atplestām rokām, jo tādā veidā tā simbolizē atvērtību un mierinājumu visiem, kam tas nepieciešams. Savukārt no tāluma Jēzus ar atplestajām rokām atgādinās krustu, kas ir galvenais katoļticības simbols. Šo risinājumu ieteica pirmais statujas arhitekts Karloss Osvalds. Viņa priekšlikums arī bija, ka Kristus statuja stāvētu uz zemeslodes formas postamenta, simbolizējot viņa svētību pār visu pasauli. Taču no šīs idejas gan nācās atteikties.

Statuju un tās apkaimi veidoja deviņus gadus. Darbi sākās 1922. gadā, kad izmantoja Brazīlijā ieviestā vilciena priekšrocības. Korkovadu kalns atrodas nacionālā parka teritorijā un tur izvilktā dzelzceļa līnija palīdzēja transportēt smagos celtniecības materiālus. Taču šie materiāli attiecās tikai uz statujas pamatni. Brazīlijā nebija tik attīstītu tehnoloģiju, lai statuju visā tās veidolā izveidotu uz vietas. Tāpēc pa daļām to veda no Francijas. Arhitekta Eitora da Silvas Koštu uzraudzībā statuju lēja Francijas skulptori. Sākumā izveidoja galvu, pēc tam rokas un visu pārējo ķermeni. Tā arī pa daļām šo milzīgo statuju veda no Francijas uz Brazīliju.

Lai uzstādītu atvestās statujas detaļas Korkovadu kalnā, tās sākumā aizveda pa dzelzceļu līdz kalna tuvākajam punktam. Tad speciāli uzbūvēja milzīgas trepes, kurām bija 220 pakāpieni, lai pa šiem pakāpieniem statujas fragmentus varētu uznest kalna virsotnē. Pašas Jēzus statujas augstums ir 30 metri, bet kopā ar postamentu - 38 metri. Tikmēr roku atvēziens statujai ir 28 metri, bet kopējais svars pārsniedz tūkstoš tonnu. Statuju Jēzum Pestītājam atklāja 1931. gada 12. oktobrī. Kopš tā laika Riodežainero ir kļuvusi slavena ar šo gigantisko tūrisma objektu, kas simbolizē visas tautas ticību. Ik gadu šo statuju apmeklē ap diviem miljoniem tūristu, bet tās skats paveras uz slavenajām Rio pludmalēm un arī tikpat slaveno Marakanas stadionu. Interesanti, ka divas reizes statujas pastāvēšanas vēsturē tai ir mainījuši apgaismojuma instalācijas. Pirmo reizi tas notika tikai gadu pēc uzstādīšanas, bet otro reizi 2000. gadā. Tāpat tā ir divas reizes atjaunota – 1980. un 1990. gadā, bet 1965. un 1981. gadā statuju apmeklēja pāvests - attiecīgi Pāvils VI un Jānis Pāvils II. Savukārt Brazīlijas meteo dienests ziņo, ka vismaz četras reizes gadā Jēzus Pestītāja statuja pār Riodežaneiro saņem zibens triecienus. Tā kā statuja atrodas pilsētas augstākajā punktā, tas nebūt neizbrīna. Toties Brazīlijas katoļu baznīcas tālredzība gan ir apbrīnojama. Lai šo unikālo pieminekli varētu atjaunot, tā īpašā vietā glabā materiālu, no kura statuja veidota. Un šī tālredzība noderēja 2014. gadā, kad pēc spēcīgas vētras zibens nošķēla statujas vienai rokai pirkstu galus. Pamatoti arī šī statuja zem saulainajām Riodežaneiro debesīm tiek saukta par vienu no septiņiem modernās pasaules brīnumiem.