1570. gada 13. aprīlī Jorkas pilsētā piedzima Gajs Fokss. Viņa vārds ilgu laiku nebija zināms, jo šis vīrs cīnījās par katoļticību Eiropas kontinentālajā daļā. Bet tiklīdz Fokss nolēma pievienoties sazvērniekiem, kas cerēja uzspridzināt Anglijas parlamentu un karali, viņš kļuva slavens. Fokss ir cilvēks ar kura vārdu asociē šaujampulvera sazvērestību Anglijā.

 

Gajs Fokss piedzima Jorkas pusē 1570. gada 13. aprīlī. Zēns auga parastā angļu ģimenē, kas, kā lielākā daļa sabiedrības, piekopa anglikāņu baznīcas reliģiskās tradīcijas. Pārmaiņas zēna un ģimenes dzīvē sākās tad, kad pēkšņi nomira tēvs. Māte apprecējās otrreiz, bet šoreiz ar kādu skrupulozu katoli. Tā ģimenē ienāca citas reliģiozās vēsmas, un Fokss kļuva par pārliecinātu protestantu ideju nīdēju. Kad viņš bija pietiekami vecs, lai izvēlētos pats savu likteni, viņš pārdeva daļu tēva atstātā mantojuma un aizbrauca uz Nīderlandes teritoriju, kur kā rekrūtis karoja katoļticīgo spāņu rindās. Vairākus gadus Fokss bija daļa no Anglijas katoļu vienības Spānijas armijā. Viņš bija pietiekami augstu vērtēts, turklāt tam laikam reti Fokss sevī apvienoja gan spēcīga karavīra, gan intelektuāla sarunu biedra rakstura īpašības. Viņš varēja būt galants un izmanīgs, tikpat cik brutāls un fiziski spēcīgs.

1603. gadā Fokss ceļoja uz Spāniju, lai piedāvātu Spānijas karalim pārdrošu plānu. Angļu katoļi dega nepacietībā kaut ko darīt ar ticības situāciju dzimtenē, tāpēc viņi nolēma piedāvāt spāņiem ideju, ka varētu nogalināt karali Džeimsu. Fokss aizbrauca uz Spānijas karaļa galmu, bet liels bija viņa pārsteigums, kad karalis atteica savu palīdzību. Filips III pieklājīgi uzklausīja Foksa piedāvājumu, bet atteicās, jo saprata, ka šāds piedāvājums var slikti beigties pašiem spāņiem. Lai arī Spānija vēl joprojām skaitījās kara attiecībās ar Angliju, Spānijas karalis nolēma nesteidzināt notikumus.

Fokss atgriezās dzimtenē, kur sastapa līdzīgi domājošos. Viņš 1604. gadā jau tikās ar vairākiem angļu katoļu radikāļiem, kas arī uzskatīja, ka karalis un viņa galms ir nežēlojami neticīgie, kas pelnījuši nāvi. Tā viņi paši sāka plānot atentātu. Ideja uzspridzināt parlamentu, kad tajā atrodas karalis, nepiederēja Foksam. Viņa biedri bija plānojuši šādu terora aktu, un Fokss labprāt tam pievienojās. Tā kā viņam bija militārā pieredze, tad sazvērnieki nolēma viņu iecelt par atbildīgo, kas sadabūs lielu apmēru šaujampulvera.

Pirms meklēt sprāgstvielas, sazvērnieki apzinājās, ka ir problēmas ar telpām zem parlamenta ēkas. Viņi iekārtojās darbā kā sulaiņi un atrada namu, kas bija pēc iespējas tuvāk parlamenta ēkas pagrabiem. Viņi nolēma rakt tuneli, lai zem sēžu zāles varētu sakraut šaujampulvera mucas un uzspridzinātu parlamentu tā atklāšanas sēdes laikā, kad parasti parlamentu uzrunā monarhs. Tā arī Fokss kopā ar vēl diviem domubiedriem sāka tuneļa rakšanu. Taču viņu darbu pārtrauca mantu vešanas troksnis. Šķita, ka visi katoļu svētie nākuši palīgā, jo spridzinātāji uzzināja, ka zem parlamenta ēkas atbrīvojas noliktava, ko kāda veca kundze nolēmusi atbrīvot. Tā viņi ieguva īres tiesības un sāka vest telpās sprāgstvielu mucas.

Fokss līdz vasaras sākumam saveda pagrabā 36 mucas šaujampulvera. Taču mēris Londonā atlika spridzināšanu, jo parlamenta sesijas atklāšanu pārcēla no vasaras uz rudeni. Un tieši vasarā Fokss pieļāva lielāko kļūdu, lai izgāztu savu atentātu. Viņš devās pāri šaurumam uz Eiropu, lai tiktos ar kontinentālajā daļā dzīvojošajiem katoļiem. Tur viņš atklāja plānu uzspridzināt parlamenta deputātus kopā ar karali. Šīs ziņas nonāca slepenpolicijas redzes lokā un sākās pēdu dzīšana. Sazvērniekiem palīdzēja tas, ka Anglijā viņi bija pieņēmuši citus vārdus, līdz pat rudenim aģenti nespēja atrast īstos spridzinātājus. Tomēr izšķirošā kļūda bija ticīga cilvēka apziņa, ka uzspridzināt parlamentā esošos katoļu lordus arī būtu grēks. Pirms 5. novembrī paredzētās parlamenta atklāšanas viņi uzrakstīja anonīmas vēstules katoļu lordiem. Tomēr viens no viņiem paziņoja par brīdinājumu karalim. Kad karavīri pārmeklēja ēkas pamatus, viņi notvēra lejā esošo Foksu, kas stāvēja sardzē pie pulvera mucām. Viņu apcietināja un vairākas dienas spīdzināja. Kad spīdzināšana bija beigusies, viņš izstāstīja gan savus plānus, gan arī atklāja sabiedroto vārdus. Tā visus pakāra divus mēnešus pēc plānotā uzbrukuma. Karalis Džeims atzina, ka apbrīno Foksa tiešo runu un ticību sava plāna taisnīgumam, bet neizrādīja nekādu žēlastību, kad lietas aizgāja līdz soda spriešanai. Žēlastība bija kaut vai tas, ka karalis lika pakārt tā, lai nāve iestātos nekavējoties, bez lielākas agonijas.