Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas “Mesija” pirmatskaņojums notika Dublinā, Īrijā, 1742. gada 13. aprīlī.

Georga Frīdriha Hendeļa oratorija „Mesija” ir viens no vismajestātiskākajiem skaņdarbiem Rietumu mūzikas vēsturē. Saskaņā ar mūzikas profesionāļu teikto, Hendeļa oratorijas vokāli simfoniskajā repertuārā izceļas kā varena kalnu grēda, kurā “Mesija” ir tās augstākā virsotne.

“Mesija” ir komponista vispopulārākais skaņdarbs. To atskaņo visā pasaulē, un kori “Aleluja” zina teju  ikviens. Ja salīdzina Hendeļa mūziku ar viņa laikabiedru Bahu, Hendeļa skaņdarbos nav tik izteiktas dievbijības, kā tas ir Baham. Hendeļa garīgajai mūzikai piemīt prieks, sajūsma, ārkārtīgs miers un visu aptveroša gaisma. 

Mūsdienās Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas “Mesija” atskaņošana skatītājiem Ziemassvētku laikā ir tradīcija, kas iesakņojusies gandrīz tikpat dziļi kā eglītes dekorēšana un piparkūku cepšana. Baznīcās un koncertzālēs visā pasaulē slavenākais garīgās mūzikas skaņdarbs angļu valodā tiek izpildīts gan pilnā, gan saīsinātā versijā, gan ar publikas piedalīšanos, gan bez tās, bet gandrīz vienmēr un tikai adventes jeb Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Tāpēc daudzi būtu pārsteigti, uzzinot, ka “Mesija” sākotnēji nebija paredzēts kā Ziemassvētku skaņdarbs. 

“Mesija” savu pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 1742. gada 13. aprīlī, gavēņa laikā koncertzālē Dublinā, Īrijā, ar pašu komponistu pie klavesīna.

Iedvesmu “Mesija” radīja zinātnieks un redaktors Čārlzs Dženens, dievbijīgs un evaņģēlisks kristietis, kurš bija ļoti norūpējies par deisma un citu apgaismības paveidu pieaugošo ietekmi, kā arī savu spiedienu radīja apkārtējo nostāja, dēvējot komponistu un citus par nereliģioziem. Bībeles studijas bija viena no Džennensa interešu jomām un pamats viņa kopdarbam ar Hendeli. Proti, Dženens radīja libretu, un nogādāja to  draugam Georgam Frīdriham Hendelim un ierosināja to veidot par pamatu oratorijai, kas īpaši paredzēta priekšnesumam laicīgā vidē nedēļā tieši pirms Lieldienām.

Hendeļa pētniece Rūta Smita no Kembridžas norāda, ka “Mesija vērsta uz tiem klausītājiem, kuri bija ieradušies teātrī, nevis baznīcā Klusās nedēļas laikā, lai atgādinātu viņiem par viņu šķietamo ticību un iespējamo likteni”.

Var skaidri apgalvot, ka tieši Georgs Frīdrihs Hendelis un viņa pārpasaulīgā mūzika ir tas, kas padarīja darbu tik mūžīgu un iedvesmojošu. Plašu popularitāti Mesija ieguva tikai Hendeļa dzīves pēdējos gados, taču vairāk nekā divus gadsimtus vēlāk tas joprojām ir viens no pazīstamākajiem baroka laika mūzikas darbiem. Ja padomā, ka Hendelis “Mesija” partitūru sacerēja tikai 24 dienu laikā, var mēģināt saprast, cik neticami viņu cienīja daži no viņa sekotājiem.

Pats Hendelis esot bijis dzīves baudītājs, cīnītājs un cietējs.  Viņš deva spēcīgus impulsus komponistiem laikabiedriem un pēctečiem, Jozefu Haidnu, Volfgandu Amadeju Mocartu un Bēthovenu ieskaitot.

Ne velti  Ludvigs van Bēthovens par Hendeli teicis: “Viņš ir izcilākais komponists, kāds jebkad dzīvojis. Es noņemu cepuri un nometos ceļos viņa kapa priekšā.”