2004. gada 13. janvārī savā cietuma kamerā tika atrasts pakāries Lielbritānijas "slavenākais" sērijveida slepkava – Harolds Šipmens jeb "doktors Nāve", kurš 2000.gadā tika notiesāts par 15 savu pacientu sistemātisku nogalināšanu.

Harolds Frederiks Šipmens piedzima 1946. gada 14. janvārī Anglijā, Notingemā, kā otrais bērns trīs bērnu ģimenē. Vecāki bija strādnieki, tēvs braucis ar kravas mašīnu, bet pati ģimene bija dievbijīga. Haroldam pieaugot, viņš aizrāvās ar regbiju, bijis izcils spēlētājs dažādās jaunatnes līgās. Paralēli mācībām pamatskolā un ģimnāzijā Šipmens trenējies arī vieglatlētikā un bijis labs dažādu distanču skrējējs.

Šķiet, ka pavērsiens šī cilvēka dzīvē bija tad, kad viņam bija 17 gadu, jo no vēža mira viņa mamma, ar kuru dēlam bija cieša saikne un labas attiecības. Dēls esot bijis mammai klāt visu slimības laiku un pašā mūža izskaņā viņš, redzot mammas mocības, injicējis viņai sāpju mazinošus līdzekļus. Un, visticamāk, laikā, kad dēls aprūpēja mirstošo mammu, viņš pieņēma lēmumu kļūt par ārstu.

Viņš iestājās un studēja Līdsas medicīnas skolā, kur studiju gados  topošais ārsts apprecējās, un ģimenē piedzima četri bērni. Šipmens esot bijis ideāls vīrs un lielisks tēvs. Neilgu laiku pēc tam, kad Šipmens uzsāka savu ārsta karjeru, viņu pieķēra izrakstām narkotiskas iedarbības medikamentu  receptes savām vajadzībām. Viņam piesprieda soda naudu 600 mārciņu apmērā un nācās ārstēties no narkotiku atkarības klīnikā Jorkā.

Pēc soda izciešanas ģimene pārcēlās uz Haidu, un tur Šipmens uzsāka strādāt kā ģimenes ārsts, pamazām iekarojot pacientu vēlību, kļuva par sabiedrībā mīlētu ārstu un cilvēku. Viņš savulaik sniedza intervijas vietējam televīzijas kanālam par to, kā sabiedrība izturas pret garīgi slimiem cilvēkiem. Viss ritēja gludi un raiti līdz 1998. gada martam, kad kolēģi izteica bažas par  Šipmena pacientu augsto mirstību, jo īpaši bija bažas par to, ka mirst tieši vecāka gadagājuma sievietes. Policijā nepietiekamu pierādījumu dēļ lietu tā arī neuzsāka. Pēc šī notikuma izrādās Šipmens viņsaulē aizsūtījis vēl trīs cilvēku, līdz policijā vērsās taksometra vadītājs Džons Šovs, sakot, ka viņš tur ārstu aizdomās par 21 pacienta slepkavību.

Kā tieši taksometra šoferim tas ienāca prātā? Viņš esot nogādājis daudz vecāka gadagājuma pacientus slimnīcā, bet tieši Šipmena aprūpēti, viņi miruši. Pēdējais ārsta upuris bija Ketlīna Grundija, kuru atrada mirušu mājās 1998. gada 24. jūnijā, bet ārsts bija pēdējais, kurš pacienti redzējis. Miršanas apliecībā viņš bija ierakstījis, ka kundze mirusi no vecuma. Satraukumu pauda aizgājējas meita, advokāte, kura apšaubīja mamma testamentu, jo no tā bija izslēgti bērni, toties ārstam Šipmenam atstāti 386 tūkstoši mārciņu. Meita iesaistīja policiju, kas uzsāka izmeklēšanu un atklāja, ka mirušās sievietes organismā bijušas heroīna pēdas. Ārstu arestēja 1998. gada 7. septembrī un atklājās, ka viņš viltojis testamentu, bet tas šķiet ir mazākais, kas nāca gaismā izmeklēšanas laikā.

Oficiālā izmeklēšanas grupa vēlāk paziņoja, ka "doktors Nāve" 23 gadu laikā pavisam nogalinājis vismaz 215 savus pacientus. Izrādās, ka pacientus slepkavot viņš sācis jau karjeras sākumā, bet vēlāk tas notika arvien biežāk. Kā noskaidroja izmeklētāji, viņš pacientus esot slepkavojis sistemātiski, klusi un aukstasinīgi, nododot pacienta uzticības principus. Pats Šipmens savu vainu neatzina un rīcības motīvus tā arī neatklāja.

Ģimenes ārstam Šipmenam 2000.gada janvārī  piesprieda 15 mūža ieslodzījumus, bet 2004. gada 13. janvārī par dakteri Nāve saukto atrada pakārušos savā cietuma kamerā.