1927. gada 14. aprīlī Gēteborgā no rūpnīcas izripo pirmais Volvo spēkrats. Tā ir automašīna OV-4 jeb no zviedru valodas, atvērtais auto. Volvo zīmols gan jau pastāvēja krietni pirms pašas automašīnas, jo tā sākotnēji piederēja zviedru gultņu ražotājam SKF.

Volvo kā automašīnu ražotājs tapa tikai 1927. gadā. Taču tā firmas zīme bija zināma jau 12 gadus pirms ražotnes izveidošanas un pirmo automobiļu komplektēšanas. Zviedrijas kompānija SKF, kura nodarbojās ar gultņu ražošanu, savā paspārnē nodibināja arī automašīnu ražotni. Zīmols Volvo gan sākotnēji tika radīts Ziemeļamerikas tirgum, jo latīņu valodā nozīmēja „es ripoju”. Un sākumā to bija domāts piedāvāt kā gultņu zīmolu.

Volvo kā automašīnu ražotāju dibināja Gustavs Larsons un Assars Gabrielsons. Abu vīru pirmā doma bija, ka pie automobiļa stūres vienmēr sēdēs cilvēks, tāpēc visa Volvo galvenais uzdevums, pirmām kārtām, būs kalpot cilvēkam jeb būt drošam auto.

Pirmajā gadā Volvo saražoja 280 automašīnas. To firmas zīme bija pavisam vienkārša, aizlienēts jau esošais Volvo zīmols no SKF. Paralēli darbs sākās arī pie slēgtas virsbūves automobiļiem, jo Zviedrijā valda skarbi klimatiskie apstākļi. Bet pirmā auto nosaukums OV4 zviedru valodā nozīmēja 'atvērto' auto jeb 'kabrioletu'. Jau pēc neilga brīža Volvo ne tikai ražoja vieglos automobiļus, bet arī autobusus, kurus tāpat nosauca ļoti praktiski par B1.

Praktiskums un pārdomāta konstrukcija ir Volvo firmas zīme. Ne velti šīs automašīnas sauc par vienām no drošākajām pasaulē. Gluži kā dibinātāji bija vēlējušies, Volvo ieviesa virkni jaunu ideju arī automobiļu rūpniecībā. Piemēram, 1958. gadā zviedru inženieris Nils Bolins izgudroja pirmo trīspunktu drošības jostu. Tā pirmo reizi parādījās Volvo automobilī un šobrīd ir vienīgais drošības siksnu veids jebkurā standartizētā vieglajā pasažieru automašīnā. Bet bez rūpēm par pasažieriem, Volvo iemieso skandināvu garu arī rūpēs par apkārtējo vidi. 1976. gadā Volvo piedāvāja savās jaunākajās automašīnās arī skābekļa raidītāju atgāzu sistēmās. Tā sauktā Lambda zonde palīdzēja analizēt izplūdes gāzu sastāvu, lai ne tikai labāk regulētu degvielas padevi, bet arī samazinātu kaitīgo izdedžu daudzumu neefektīvas dzinēja darbības dēļ. Izrādās, ka vēl arī katalizatora sistēmas ir plaši pielietota tehnoloģija, ko izmantot sāka Volvo rūpnīca.

Lielais Volvo kompānijas izrāviens sākās 1956. gadā. Tad zviedru automašīnas sāka tirgot Ziemeļamerikā, turklāt pirmā Volvo rūpnīca ārpus Zviedrijas tika atvērta Halifaksā, Kanādā. Volvo sevi pieteica kā drošu auto un no 5 tūkstošiem eksemplāru pirmajā gadā, 70. gadu sākumā jau pārdeva vairāk nekā 200 tūkstošus eksemplāru.

Volvo kompānija nu jau vairs nav Zviedrijas uzņēmums. Lai arī auto ražotājs ir drošības un praktiskuma iemiesojums, kopš 2010. gada tā pieder Ķīnas uzņēmumam Geely. Eiropas Savienība vēl 20. gadsimta beigās aizliedza Volvo apvienoties ar Scania, baidoties no izkropļotas konkurences. Tāpēc īsi pēc šī lēmuma ražotni pārdeva ASV kompānijai Ford. Ekonomiskās krīzes ietekmē Ford bija spiesti Volvo pārdot, atdodot to par trīsreiz zemāku cenu nekā iegādājās - nepilniem diviem miljardiem dolāru. Tas gan nemaina lietas būtību, ka Volvo zīmols turpina piederēt oriģinālajam auto ražotājam. Kopš nonākšanas Geely īpašumā, Volvo automašīnu tirdzniecībai nav klājies slikti. Rādītāji ir pieauguši un iespējams, tas noticis Ķīnas tirgus dēļ. Apbrīnojami gan, ka Volvo tehnoloģijas izmanto arī citu autoražotāju spēkratos. Piemēram, Land Rover Freelander ir pilnībā tapis uz Volvo bāzes, Ford izmanto Volvo dzinējus, bet Aston Martin navigācijas ierīces. Nemaz jau nerunājot par visām automašīnām, kurās ir Volvo izstrādātie drošības risinājumi. Uzņēmums ir spēcīgs zviedru inženierzinātņu un uzņēmējdarbības paraugs, jo darbojies ne tikai automašīnu rūpniecībā. Volvo ir spēcīgs ražotājs arī smago kravas automašīnu, autobusu, kuģu un aviācijas segmentā. Lai pārvaldītu savas finanses, kompānija darbojas arī finanšu pakalpojumu, banku sektora un apdrošināšanas jomā.