1970. gada 14. aprīlī "Apollo-13" misijas astronauti jau gatavojās doties pie miera, kad pēkšņi atskanēja blīkšķis un noraustījās elektropadeve. Sākotnēji trīs vīri mazā kapsulā, jau tālu prom no Zemes, nodomāja, ka kapsulā ietriecies meteorīts, bet izrādījās - noticis kas vēl ļaunāks. Viņu kosmosa kuģī bija noticis sprādziens un iecerētās Mēness pastaigas vietā bija jādomā kā atgriezties mājās. Sākās trīs dienu gara izdzīvošanas cīņa.
Daudzi cilvēki tic, ka skaitlis “13” nes nelaimi, bet tā noteikti nebija to cilvēku doma, kuri strādāja pie “Apollo-13” misijas sagatavošanas. 1969.gadā jau bija notikusi leģendārā “Apollo-11” izsēšanās uz Mēness un nu kārtējais ASV astronautu trio bija devies tālajā ceļā. Atkarībā no Mēness orbītas, ceļš ir 350 līdz 400 tūkstošus kilometru tāls. Ceļā jāpavada nepilna nedēļa, “Apollo-11” izdevās misiju izpildīt četrās dienās. Kad 1970. gada 11. aprīlī Džeims Lovels, Džons Svaigerts un Freds Heizs iekāpa gigantiskās raķetes niecīgajā kapsulā, viņi bija optimisma pilni. Lai arī komandā bija notikušas izmaiņas, nebija pamata bažīties, ka misija varētu neizdoties.
11. aprīlī “Apollo-13” pacēlās no Kenedija lidojumu centra Floridā. Komanda to nezināja, bet jau pirmās problēmas misiju skāra pacelšanās laikā. Otrais dzinējs atslēdzās divas minūtes pirms plānotā brīža, kas lika nākamajiem diviem dzinējiem strādāt intensīvāk, lai sasniegtu nepieciešamo lidojuma orbītu. Kad pēc misijas atgriešanās uz Zemes, īpaša komisija analizēja “Apollo-13” lidojumu, viņi saprata, ka iespēju izdzīvot lidojumā nebija daudz. Komandai bija ļoti paveicies.
Divas dienas lidojums gāja pēc plāna. Ar nelielām atkāpēm, bet bez raizēm. 14. aprīlī, gandrīz 56 stundas pēc starta, komandas uzmanību piesaistīja blīkšķis. Pēc kārtējo rādījumu nolasīšanas un televīzijas translācijām, “Apollo-13” komanda gatavojās doties pie miera. Kamēr komandieris novāca kameras un translācijai paredzēto inventāru, pilots Svaigerts pārbaudīja skābekļa balonus. Lidojuma centra operatori bija pieprasījuši pārbaudīt rādījumus, jo detektorus nācās atsevišķi ieslēgt kondensāta dēļ. Tajā brīdī, kad Svaigerts ieslēdza ventilatorus lasījumu saņemšanai, servisa moduli satricināja eksplozija.
Sākotnēji komanda bija neizpratnē. Šķita, ka to skāris meteorīts. Tikai pēc pāris minūtēm viņi sāka apjaust, kas noticis. Skābekļa rādījumi tvertnēs sāka strauji sarukt, kā arī sākās traucējumi elektropadevē. Komandieris pa moduļa iluminatoru pamanīja, ka no kuģa izplatījumā izdalās kāda gāze. Īssavienojums bija izrāvis caurumu servisa moduļa apvalkā un “Apollo-13” zaudēja vērtīgo skābekli.
Lidojumu centrā Hjūstonā sāka raut no plauktiem ārā visas instrukcijas misijas atcelšanai. To, ka “Apollo-13” uz Mēness nenolaidīsies, lidojuma vadītājs pateica uzreiz. Tagad bija jāsaprot, kā labāk atgriezt komandu uz Zemes. Viens variants bija izdedzināt visas degvielas rezerves reversam manevram, lai pagrieztu kuģi atpakaļ uz Zemi. Taču tad būtu jāatdala Mēness modulis. Pie kritiskā skābekļa un degvielas apjoma servisa modulī, apkalpe bija pārgājusi uz Mēness kapsulu kā uz glābšanas plostu. Milzīgais daudzums problēmu, kas radās ar ideju griezt kuģi apkārt, lika pieņemt lēmumu turpināt lidojumu. Plāns bija aplidot Mēnesi, izmantot tā gravitāciju pagriezienam un atgriezties mājās. Tikai grūtības sagādāja tas, ka Mēness kapsulā pēc plāna bija jāuzturas diviem ne trim cilvēkiem.
Lai apkalpe nenosmaktu Mēness modulī, zinātnieki ātri izdomāja veidu, kā sameistarot jaunus gaisa filtrus. Citi atkal risināja elektropadeves problēmas, jo komandai bija uzdots samazināt jebkādu elektrības patēriņu. Kabīne atdzisa, astronauti lidoja tikai četru grādu siltumā. Saaukstēšanās apgrūtināja komandas darbu. Turklāt vēl Fredam Heizam sākās urīnvadu iekaisums nepietiekamā ūdens patēriņa dēļ.
Komanda uz Zemes atgriezās 17. aprīlī. Gandrīz četras dienas viņi bija cīnījušies par izdzīvošanu aukstajā kosmosā. Kad pirms ieiešanas Zemes atmosfērā tika atdalīts servisa modulis, komanda redzēja, ka sprādzienā bija izrauta vesela kuģa korpusa sekcija. Lai arī komanda skuma, ka neizdevās izkāpt uz Mēness, prieks par atgriešanos uz dzimto Zemi bija lielāks. Īpaši, kad paši aptvēra, cik liela veiksme bija stāvējusi klāt.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X