1912. gada aprīlī savā pirmajā kuģojumā devās četru skursteņu tvaikonis "Titāniks" - jauns kuģu būves tehnoloģijas brīnums, paredzēts vairāk nekā trīsarpus tūkstošiem pasažieru un apkalpes locekļu, uz klāja atradās peldbaseins, vingrošanas zāle, turku pirts, bibliotēkas, skvoša korts un grezns restorāns "Café Parisien". Savā ziņā var teikt, ka, dodoties kuģojumā uz Ameriku, "Titāniks" bija kā mazs sabiedrības modelis ar komfortabli iekārtojušos sabiedrības krējumu pirmajā klasē un labāku dzīvi alkstošajiem trešās klases pasažieriem zemākajos klājos. Atvadoties no Vecās pasaules, diezin vai kāds nenojauta, ka tikai dažas dienas vēlāk viņi kļūs par nelaimes biedriem briesmīgā katastrofā, kurā nāve nešķiros bagātos un nabagos, slavenos un neviena nepazītos. 1912. gada 14. aprīļa vakarā uz "Titānika" klāja bija 2240 cilvēki, no kuriem nākamo rītu piedzīvoja tikai 706.

Saņēmis vairākus radiobrīdinājumus par aisbergu zonu, kapteinis Edvards Smits tomēr nesamazināja ātrumu - uz "Titānika" darbojās īpaša novērotāju komanda, pie tam pat pamatīga sūce zem ūdenslīnijas applūdinātu tikai vienu izolētu korpusa sekciju. Taču novērotājiem nebija binokļu, nakts bija bez mēness, savukārt aisbergs, saulē kūstot, bija samelnējis gluži tāpat kā sniega kaudze ielas malā. Kad divdesmit minūtes pirms pusnakts atskanēja novērotāja Frederika Flīta izmisis sauciens "Aisbergs tieši priekšā!", no sadursmes izvairīties vairs nevarēja. Dežurējošā pirmā virsnieka Viljama Mērdoka mēģinājums pagriezt kuģi, iespējams, bija liktenīga kļūda. Nav zināms, kas būtu, ja notiktu frontāla sadursme, taču tagad kuģis spiedās ar sāniem pret aisberga zemūdens šķautni, un ledus locīja tērauda plāksnes, lauzdams vaļā šuves. "Titānika" sānos atvērās daudzas nelielas sūces, un sāka vienlaicīgi applūst piecas izolētās sekcijas. Ja to būtu par vienu mazāk - četras - tvaikonis varētu noturēties uz ūdens.

"Titāniks" nogrima strauji - jau 2-20 naktī tas, iepriekš pārlūzis uz pusēm, pazuda ledainajos Atlantijas viļņos. Glābšanas laivās bija vieta 1178 cilvēkiem, taču daudzas laivas nolaida pustukšas. Daudzi pasažieri nonāca ūdenī - gan ar glābšanas vestēm un riņķiem, gan bez tiem. Viņiem cerību izdzīvot bija maz. Daudzus varētu glābt, ja palīgā atsteigtos kuģis "Kalifornietis", kas atradās tikai dažu kilometru attālumā. Taču kuģa radists 11-00 vakarā izslēdza rāciju un devās gulēt. Redzot "Titānika" signālraķetes, "Kalifornietis" mēģināja sazināties ar gaismas signāliem, taču "Titāniks" vairs neatbildēja. "Kalifornieša" kapteinis pavēlēja novērot un devās pie miera.