2004. gada 14. janvārī pēc Rožu revolūcijas ievēlētais Gruzijas parlaments pieņēma jaunu likumu par valsts karogu, atjaunojot seno Gruzijas karaļvalsts standartu. Valsts karoga liktenis šai Aizkaukāza valstij bijis tikpat sarežģīts kā visa tās vēstures gaita.

Purpursarkans taisnstūra krusts uz balta fona ar četriem mazākiem sarkaniem krustiem baltajos stūra laukumos - tāds izskatās Gruzijas valsts karogs kopš 2004. gada 14. janvāra. Šajā dienā Gruzijas parlaments pieņēma jaunu likumu par valsts karogu, un līdz ar šo lēmumu savu statusu atguva senais karogs, kāds Gruzijai bija viduslaikos, kad šī neatkarīgā karaļvalsts vairākus gadsimtus bija kā kristīgās Eiropas priekšpostenis uz islāmiskās Āzijas sliekšņa. Domājams, karogs ar Jura krustu centrā Gruzijai bijis jau valdnieka Vahtanga Gorgasali laikā - mūsu ēras 5. gadsimtā. Tagadējam līdzīgu izskatu "Piecu krustu karogs" ieguvis, domājams, ap ķēniņienes Tamāras valdīšanas laiku 13. gadsimta sākumā, kuru dēvē par Gruzijas Zelta laikmetu. Šim laikmetam beidzoties līdz ar mongoļu iebrukumu un valsts feodālo sairumu, tika aizmirsts un no aprites zuda arī senais karogs.

Iepriekšējā Gruzijas karoga lielākā daļa bija Latvijas karogam līdzīgā karmīnsarkanā krāsā, bet augšējais kreisais stūris bija dalīts melns un balts. Šis karogs tika izvēlēts pēc tam, kad Gruzija 1918. gada 26. maijā pasludināja neatkarību no Krievijas. Karoga autors bija gleznotājs Jakobs Nikoladze. Kāpēc tobrīd nenotika atgriešanās pie senā Gruzijas valdnieku karoga, par to ziņu populāros resursos trūkst. Iespējams, sava loma bija tam, ka šis karogs ir izteikti reliģiska rakstura, bet tā brīža Gruzijas valstī dominējošais spēks bija sociāldemokrāti. 1921. gadā neatkarīgo Gruzijas Republiku okupēja Sarkanā armija, un brīvvalsts karogs Gruzijā ieguva apmēram to pašu statusu, kāds sarkanbaltsarkanajam bija mūsu dzimtenē padomju okupācijas laikā. Gluži loģiski, ka neatkarības atjaunošanas procesā Gruzija atgriezās pie sava trīs pirmo neatkarības gadu karoga.

Tomēr šīs nepalika galīgās izmaiņas Gruzijas simbolikā, tāpat kā pašai Gruzijas valstij pēc neatkarības atgūšanas vēl nācās piedzīvot dramatiskas pārmaiņas. Par pirmo neatkarīgās valsts prezidentu tika ievēlēts agrākais disidents Zviads Gamsahurdija, taču ar viņa visai radikālo un arī diezgan autoritāro vadības stilu daudzi nebija mierā. 1991. un 1992. gada mijā asiņainās cīņās galvaspilsētā Tbilisi Gamsahurdijas valdība varu zaudēja, kura nonāca kādreizējā Padomju Savienības ārlietu ministra Eduarda Ševardnadzes rokās. Par Krievijas lomu šajos notikumos joprojām noteiktu ziņu trūkst, taču šī loma ir nepārprotama tālākajā situācijas attīstībā. Gamsahurdija bija spiests bēgt uz ārzemēm, taču 1993. gada septembrī atkal bija Gruzijā un uzsāka bruņotu cīņu pret Ševardnadzes režīmu valsts rietumos. Kad valdības spēki nekārtībā atkāpās uz galvaspilsētu un Gamsahurdijas atbalstītāji ieņēma vienu pilsētu pēc otras, izšķirošajā brīdī iejaucās Krievija - Ševardnadze saņēma gan ieroču piegādes, gan tiešu militāru atbalstu pāris tūkstošus liela krievu kontingenta veidā. Gamsahurdija zaudēja cīņu un drīz pēc tam arī dzīvību līdz galam nenoskaidrotos apstākļos kādā ciemā Gruzijas rietumos. Šo notikumu rezultātā Gruzija, kas sākotnēji nebija Neatkarīgo Valstu savienībā, tagad kļuva par tās dalībvalsti.

Ševardnadze gan nebija paklausīgs Maskavas ieliktenis, viņa proamerikāniskā orientācija un diezgan liberālā attieksme pret čečenu neatkarības cīnītājiem radīja pastāvīgu spriedzi attiecībās ar Kremli. Tomēr bijušais Padomju kompartijas centrālkomitejas loceklis izrādījās tendēts koncentrēt varu un arī ekonomiskos resursus sev tuvu aprindu rokās. Tam visam pienāca beigas pēc 2003. gada 2. novembra prezidenta vēlēšanām, kuras gan vietējie, gan ārvalstu novērotāji dēvēja par nelikumīgām. Desmiti tūkstošu protestētāju izgāja Tbilisi ielās, un šī sabiedrības spiediena, kā arī amerikāņu diplomātu iesaistīšanās rezultātā Ševardnadze atkāpās. Mierīgās "Rožu revolūcijas" centrā bija Apvienotā Nacionālā kustība un tās līderis Mihails Sāakašvili. Jau agrāk kustība par savu simbolu bija izvēlējusies seno "Piecu krustu karogu", un tagad, tai nākot pie varas, šis karogs kļuva arī par gruzīnu valsts galveno simbol.