1972. gada 14. janvāris bija diena, kad Dānijas monarhijas grožus no sava tēva karaļa Frederika IX viņam aizejot mūžībā, pārņēma viņa vecākā meita, karaliene Margrēte II.

Margrēte II, precīzāk Margrēte Aleksandrīna Torhildrīne Ingrīda, piedzima 1940. gada 16. aprīlī, kā vecākā no karaļa Frederika IX un karalienes Ingrīdas trim meitām. Nākamā karaliene izglītību vispirms ieguvusi privātskolā Kopenhāgenā, tad gadu pavadījusi meiteņu internātskolā Anglijā, vēlāk studējusi aizvēsturisko arheoloģiju Kembridžā, pēcāk politoloģiju Orhūsas universitātē. Izglītības līkloči karalieni izveduši cauri Sorbonnai un Londonas ekonomikas skolai.

Topošā karaliene apprecējās 1967.gadā ar franču diplomātu Anrī de Labordu de Monpezā. Pēc gada piedzima pirmais dēls Frederiks, bet vēl pēc gada otrs dēls, kuru topošais karaļpāris nosauca par Joahimu. Neilgi pēc tam, kad karalis Frederiks IX 1971./ 72. gadu mijā teica savu Jaungada uzrunu tautai, viņš saslima. Un pavisam drīz aizgāja viņsaulē un tā Margrēte 1972. gada 14. janvārī 31 gada vecumā kāpa tronī, kļūstot par karalieni.

Pēc kronēšanas viņas vīrs Anrī de Labordu de Monpezā kļuva par princi Henriku. Margrētes un Henrika dēli Frederiks un Joahims tolaik bija attiecīgi četrus un trīs gadus veci.

Pirmajā uzrunā cilvēkiem karaliene Margrēte II teica: “Mans mīļais tēvs, mūsu karalis, ir miris. Uzdevums, kuru mans tēvs bija veicis gandrīz 25 gadus, tagad gulstas uz maniem pleciem. Es lūdzu Dievu, lai viņš man sniegtu palīdzību un spēku smagā mantojuma nēsāšanai. Lai uzticība, kas tika piešķirta manam tēvam, tiek piešķirta arī man.”

Karaliene valdīšanas laikā ieguvusi milzu popularitāti un tautā viņu mīļi dēvē par Margrietiņu. Margrētes II popularitāti ir vairojis viņas mākslinieciskais talants un daudzu valodu prasme. Viņa piedalījusies daiļliteratūras tulkošanā, kā arī radījusi tērpus un scenogrāfiju daudzām lugām un televīzijas seriāliem Dānijā. Karaliene izceļas galvenokārt kā grafiķe un gleznotāja un ir ilustrējusi daudzas grāmatas, tostarp Džona Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" 2002.gada izdevumu.

Viņas pusabstraktās gleznas ir izstādītas muzejos un mākslas galerijās gan Dānijā, gan ārvalstīs. Karaliene pati noteic savu stilu un apģērbu izvēlas krāsainu un dažbrīd ekscentrisku. “The Guardian” savulaik viņu ierindojis starp 50 pasaulē labāk ģērbtajām dāmām virs piecdesmit gadu vecuma.

Ir arī kāds netikums – Margrēte ir pazīstama kā kaismīga smēķētāja. Lai gan karalienes zobi no smēķēšanas ir nodzeltējuši, pavalstnieki neuzskata šo viņas paradumu par netikumu un par citiem smēķētājiem mēdz teikt, ka viņi "smēķē kā karaliene Margrēte".

Diemžēl, 2018. gadā 83 gadu vecumā viņsaulē aizgāja karalienes Margrētes vīrs princis Henriks, tomēr pēc dzīvesbiedra aiziešanas, priekam vieta nav zudusi, jo karaliskā ģimene ir diezgan kuplā skaitā. Katram no karalienes abiem dēliem – kroņprincim Frederikam un princim Joahimam ir četri bērni, kas nozīmē, ka pa Dānijas karalienes Margrētas II valdītajiem īpašumiem un pļavām skraida bariņš prinču un princešu. Turklāt mūsdienu Dānijas monarhi laiku un līdzekļus netērē smalkai un aristokrātiskai dzīvei, karaliskie mazbērni mācās parastās skolās, bet pieaugušie dodas publiski iepirkties, ietur maltītes ārpus mājas vai brauc ar velosipēdu, tieši tāpat kā jebkurš Dānijas iedzīvotājs.