Pasaulē 14. jūnijs iegājis vēsturē ar to, ka 1789. gadā amerikāņu garīdznieks Elijs Kreigs izstrādā no kukurūzas gatavotu viskiju. Tas tiek nodēvēts par burbonu, jo Kreigs dzīvoja Kentuki štata Burbonas apgabalā.

Pie visa vainīgi mūki. Viņi, liekot lietā arābu alķīmiķu zintis, sāka ķimerēties ap dzīvības ūdens radīšanu, līdz sanāca viskijs. Ne velti to izmantoja kā medicīnisku līdzekli veselības saglabāšanai un dzīves paildzināšanai.

Vārds ‘viskijs’ radies no ķeltu valodas un tulkojumā nozīmē ‘dzīvības ūdens’. Dzīvības vai dzīves ūdens, kā viskiju kādreiz dēvēja, pēc dažādām receptēm ticis gatavots daudzās pasaules malās. Un dara joprojām.  Ja par viskija nosaukumu strīdu nav, tad par tā dzimteni – gan. Par pirmatklājējiem sevi sauc gan skoti gan īri. Īri piesauc 11. gadsimtu un svēto Patriku, kurš ievedis Skotijā recepti no Īrijas, savukārt skoti vicina karaliskās kases dokumentus, kuros 1494. gadā minēts, ka Džons Kors iepircis daudzus kilogramus iesala miežu, lai radītu „aqua vitae” – to pašu dzīvības ūdeni, no kā cēlies viskija nosaukums. Viena no versijām vēsta, ka viskija darīšanas mākslu atveduši kristiešu misionāri no Īrijas uz Skotiju, tomēr nav saglabājušās nekādas liecības, ka viskija radīšanas māksla ir ievesta Īrijā no Skotijas. Galu galā nav īsti skaidrs, vai īri un skoti vienlaicīgi atklājuši viskiju, vai arī īri ir bijuši pirmie.

Viena no populārākajām amerikāņu viskija šķirnēm ir burbons. Tam piemīt neparasta ogļu garša. Burbons satur ne mazāk kā 51% kukurūzas, tiek izturēts no četriem līdz 12 gadiem jaunās, izdedzinātās ozolkoka mucās. Dedzināšanas procesā karamelizējas dabiskais cukurs, kas atrodas kokā, un tā virsma, reaģējot ar viskiju, dod burbonam raksturīgo dzintara nokrāsu, aromātu un nedaudz saldo garšu. Otrreiz mucas nelieto.

Šo dzērienu esot radījis svētais tēvs 1789. gadā Kentuki štata Burbona provinces Luisvillas piepilsētā. Mācītājs Elijs Kregs, atceroties savas skotu saknes, Amerikā mēģināja dzīt skotu viskiju. Viņš to iepildīja ozolkoka mucās. Runā, ka Elijs īstenībā esot bijis… sieviete. Un vēl runā, ka pēc ugunsgrēka mācītāja māja izdega kopā ar to – arī koka mucas, kurās bija domāts iepildīt dzērienu. Skopāks būdams, Elijs nolēma apsvilušās mucas tomēr likt lietā.

Pēc pāris gadiem viskija baudītāji konstatēja, ka sanācis labs burbons. Interesanti, ka 1964. gadā ASV valdība pieņēma federālo likumu, kas apstiprināja burbonu kā valsts nacionālo dzērienu. Vienīgajam no viskija veidiem ticis šāds gods! Tika uzskatīts, ka viskiju itin labi darinājuši, iespējams jālieto vārds dzinuši arī vairāki Amerikas prezidenti – Džordžs Vašingtons, Tomass Džeferesons un Ābrams Linkolns.

Kā to gatavo? Nediedzētus kukurūzas un rudzu graudus, jo miežu Amerikā bija pavisam maz, rupji samaļ un vāra kopā ar ļoti kvalitatīvu avota ūdeni. Iegūtajai misai pievieno rauga baktērijas un cukuru, ja nepieciešams. Burbonu destilē vienu reizi, toties ilgi un nepārtraukti. Iegūto viskija spirtu filtrē caur kļavas koka oglēm un atšķaida ar ūdeni. Pēc tam lej mucās uz vismaz diviem gadiem. Amerikāņu viskija gatavošanā ļoti reti izmanto graudu iesalu.