14. jūniju Amerikas Savienotajās valstīs atzīmē kā Karoga diena. Tā ir diena, kad pirms 233 gadiem ASV Kongress apstiprināja valsts karoga standartu. 1777. gada lēmums ir vecākais valsts standarta noteikums pasaulē, kas nosaka kādas valsts pazīšanās zīmes. ASV Kongress pieņēma, ka par štatu kopējo karogu kļūs sarkanu un baltu horizontālu svītru pamatne, kurai kreisajā augšējā stūrī atrodas jūras zilās krāsas taisnstūris ar baltām zvaigznītēm. Zvaigznes ir tās, kas simbolizē katru ASV štatu. Sākotnēji bija 13 zvaigznīšu nevis 50, kā ierasts redzēt mūsdienās.

Pasaules vecākā valstiski noteiktā standarta karoga vēsture datējama ar 1775. gadu. Pirmais karogs, kas tika lietots pirms slavenā Kongresa lēmuma, bija ASV Kontinentālais karogs. Tas radās laikā, kad norisinājās ASV neatkarības cīņas. Kontinentālais karogs aizsāka tradīciju ar sarkanajām un baltajām svītrām, kuras vēl joprojām ir 13, simbolizējot pirmās savienības štatu skaitu. Taču Kontinentālajam karogam bija arī kāda atšķirība. Zvaigznīšu vietā tam kreisajā augšējā stūrī rotājās Lielbritānijas karogs ar sakrustotajām līnijām jeb tā sauktais "Union Jack".

Kontinentālo karogu ātri pārņēma vairākas ASV armijas vienības, un tā tas kļuva par neatkarības cīņu simbolu. Pirmsākumos Kontinentālo karogu sauca arī par Džona Pola Džonsa karogu, jo Džons bija pirmais armijas virsnieks, kurš lietoja karogu kaujā. Nostāsti liecina, ka viņš uzvilka karogu uz sava komandētā kuģa cīņās pie Filadelfijas. Vēlāk šo karogu jau manīja pie armijas komandiera Džordža Vašingtona štāba Čarlstounā.

Karogs kā jau īstam valsts simbolam pienākas, palīdzēja amerikāņiem cīņā. Angļi ieraudzījuši sava karoga miniatūru ASV karoga augšējā stūrī, nosprieda, ka amerikāņi ziņo par kapitulāciju, lai gan patiesībā, štatu armija bija mobilizēta kaujai kā vēl nekad.

Amerikāņi neatkarības cīņās izcīnīja brīvību un dibināja savu valsti. 1795. gadā nācās lemt par pirmajiem grozījumiem karogā, jo savienībai klāt nāca divi jauni štati - Kentuki un Vermonta. Kongress ilgi diskutēja kādas būtu vislabākās izmaiņas, līdz nolēma, ka mainīt var tikai kreisajā stūrī esošās zvaigznītes. Tā sāka rotāties 15 nevis 13 zvaigznītes. Karoga nozīmes skaidrošanā vienmēr izmanto vārdus, kurus it kā teicis pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons: "Zvaigznes mēs ņēmām no debesīm, kamēr sarkanās svītras simbolizē mūsu dzimteni. Baltās svītras, kas apvij katru dzimtenes nostūri, tā ir mūsu tieksme pēc brīvības. Zilais laukums uz kura izkārtojušās mūsu zvaigznes ir jaunais zvaigznājs, kurā vieta ir katram, kas grib būt brīvs."

19. gadsimtā ASV karogs piedzīvoja visapjomīgākās pārmaiņas tā pastāvēšanas vēsturē, zvaigznāju papildināja 30 jaunas zvaigznītes. Tā vien šķiet, ka uz Vašingtona aicinājumu pievienoties brīvībai jaunajā pasaulē atsaucās aizvien vairāk štatu. Vismaz Vašingtonam tā noteikti patiktu domāt. 1896. gadā par ASV sastāvdaļu kļuva Jūtas štats, noslēdzot apjomīgo 19. gadsimta paplašināšanos. Jūtu karogā simbolizē 45. zvaigzne.

Oklahoma, Arizona, Ņūmeksika un Aļaska pievienojās ASV 20. gadsimtā. Kā pēdējais štats karogā kļuva Havaju salas, kuras savu vietu zvaigznājā ieņēma 1960. gadā. Pēdējo 50 gadu laikā jauni štati savienībā iestājušies nav, tāpēc arī karogs izmaiņas piedzīvojis vairs nav. Lai arī tagad karogu rotā 50 zvaigznītes, ASV bruņoto spēku heraldikas institūta plauktos jau glabājas jauns karoga formāts, kurā zvaigznītēm atvēlēta 51 vieta.