1991. gada 14. maijā pašnāvību izdara Ķīnas līdera Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina.

Lēdija, kura režisēja miljonu likteņus, tā savulaik dēvēja Dzjanu Cjinu, komunistiskās Ķīnas līdera Mao Dzeduna ceturto un pēdējo sievu. Viņa bija sieviete, kura nekad nav atradusies pie valsts vadības stūres, sēžot valsts vadītāja krēslā, tomēr viņu droši var uzskatīt par vienu no ietekmīgākajām politiskajām personām Ķīnā, nu vismaz Mao valdīšanas laikā noteikti.

Dzjana Cjina piedzima 1914 gada. 19.martā, Žučengā, Šaņdunas provincē Ķīnā, galdnieka ģimenē, un vecāki meitenītei deva vārdu Lī Šumeng. Par meitenes mammu pat nav zināms viņas vārds un arī par nodarbošanos klīst dažādi nostāsti, kāds vēsta, ka mamma bijusi mājkalpotāja, vēl kāds, ka prostitūta. Lai nu, kā, kad meitenei bija 12 gadu, nomira tēvs un viņai nācies strādāt cigarešu fabrikā, jo māte pēc tēva nāves nav spējusi abas uzturēt.

Dažus gadus vēlāk Dzjana aizrāvās ar aktiermākslu, iestājoties eksperimentālā teātra un drāmas skolā. Kļūstot par profesionālu aktrisi, sieviete pieņēma skatuves vārdu Lan Pinga, kas tulkojumā nozīmē zilais ābols, un viņa filmējusies vairākās filmās, kuru dēļ guvusi plašu atpazīstamību.

Paralēli karjerai viņa iesaistījās komunistiskās partijas jauniešu atzarā. Kad Japāna okupēja Šanhaju un pārņēma tajā bāzēto kino industriju, viņa pievienojās "revolucionārajiem spēkiem".

Būdama aktrise jaunā sieviete bija iesaistījusies vairākās romantiskās afērās un pat apprecējusies, kā arī ar skandālu vēlāk šķīrusies. Pēc pievienošanās revolucionāriem viņa ātri kļuva par Mao favorīti, un abu starpā aizsākās romantiskas attiecības. Tas bija 1938.gada rudenī, laikā, kad Mao Dzeduns joprojām bija precējies ar savu trešo sievu. Skaidrs, ka partijas līderiem Mao aizraušanās ar Dzjanu nepavisam negāja pie sirds, tāpēc tika panāks kompromiss: Mao varēja šķirt savu trešo laulību un apprecēt Dzjanu ar vienu noteikumu, ka viņa turpmākos 20 gadus neiesaistīsies augstākajā politikā. Un tā 1938. gada 28. novembrī nelielā privātā ceremonijā abi apprecējās, bet pēc diviem gadiem piedzima abu vienīgais kopīgais bērns – meita Li Na.

Jaunā sieva pildīja norunu, neiesaistoties lielajā politikā, un strādājusi gan par Mao personīgo sekretāri, gan arī darbojās Kultūras ministrijā, kur atbildēja galvenokārt par propagandu, taču tiek uzskatīts, ka vēlāk, izmantojot savus resursus un uzsākot striktu kultūras politikas uzraudzību, palīdzēja novērst Mao gāšanu. Šajā laikā Dzjana paspējusi atriebties arī visiem tiem, kas bija vainojami pie viņas nobīdīšanas no politiskās skatuves.

Sešdesmito gadu beigās viņa aizvien vairāk iesaistījās partijas dzīvē, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām personām Ķīnā, tostarp vadot vienu no slavenākajām partijas frakcijām - "četru grupu", kas bija Kultūras revolūcijas laika radikālākais partijas atzars.

Pēc Mao nāves 1976. gadā visi propagandas instrumenti bija Dzjanas rokās, un viņa tos centās izmantot savu pretinieku nomelnošanai, turklāt izrīkojusi citus, it kā būtu valsts pirmā persona. Tomēr jau dažas nedēļas pēc Mao nāves "Četru grupa" tika gāzta un vēlāk publiski tiesāta. Sākotnēji visiem tika piespriests nāves sods, ko vēlāk nomainīja pret mūža ieslodzījumu.

Kad 1991. gadā pasliktinājās Dzjanas veselība, viņu izlaida no cietuma. Par spīti stingrajai kontrolei, Mao atraitne slimnīcā pakārās. Tas notika 1991. gada 14 maijā.