1940. gada 14. novembrī pus tūkstotis nacistu bumbvedēju masveida uzbrukumā iznīcina Lielbritānijas pilsētu Koventriju. Britu premjerministrs lielās mokās dod pavēli ignorēt izlūkdienestu piegādāto informāciju, lai glābtu vislielāko 2. Pasaules kara noslēpumu. Čērčils zināja, ka Koventrijas glābšana ļaus Hitleram saprast, ka atšifrēts ir Enigmas noslēpums.

Enigma tas skan tik noslēpumaini un mītiski, taču tieši tāds bija vācu inženieru un propagandistu mērķis, kad radīta tika šifrēšanas ierīce. Enigma bija rakstāmmašīnai līdzīgs aparāts, kam svarīgākās daļas bija tastatūra, indikatoru panelis un rotori. Iestādot noteiktu burtu kombināciju ar Enigmas trim rotoriem, šifrēšanas operators varēja drukāt tekstu, kas uz indikatora paneļa uzrādīja pilnīgi citus burtus. Tāpēc no malas varēja šķist, ka šifrētais teksts ir pilnīga nejēdzība, bet, ja otrā galā tekstu uztvēra cilvēks ar savu Enigmas mašīnu, tad tekstu varēja tikpat viegli atkodēt. Visu, ko vajadzēja zināt, kāda ir rotoriem iestādāmā burtu kombinācija.

Enigma tika radīta uzreiz pēc 1. Pasaules kara un tai sākumā bija komerciāls mērķis. Vācu inženieri zināja, ka uzņēmējiem ir savi komerciālie noslēpumi. Lielos uzņēmumos noslēpumi maksāja milzīgas summas un tie bija ieinteresēti kvalitatīvā noslēpumu glabāšanā.

Taču 20. gadu mērķi - pelnīt naudu - nomainīja militāri mērķi. Pēc nacistu nākšanas pie varas Enigmas nonāca bruņoto spēku redzes lokā. Pēc 1933. gada tās arī pazuda no veikalu plauktiem, jo 20. gadu izskaņā, katrs varēja nopirkt savu Enigmu.

Pirmie, kas uzsāka Enigmas kodu šifrēšanu, bija trīs poļu matemātiķi. Polijas izlūkdienesti saņēma kaudzēm vācu informācijas, bet nespēja ne nieka izlasīt. Marians Rejevskis, Jerži Rožickis un Henriks Zigaļskis izveidoja Enigmu no otra gala. Viņi zināja, kādu rezultātu sniedz šī mašīna, tāpēc izskaitļoja darbības principu pēc zināmajiem rezultātiem. Tā teikt, atjaunot vienādojumu, zinot galarezultātu tiešām bija unikāla pieredze. Francijas un Lielbritānijas izlūkdienesti šo vīru darbu vērtēja ļoti augstu.

Kad sākās 2.Pasules karš Enigmas jau bija pilnveidotas. Visvairāk par drošību rūpējās vācu jūras spēki. Ierasto trīs rotoru vietā viņi Enigmu papildināja līdz astoņiem rotoriem, kas nozīmēja, ka atslēgas radīšanai viņi varēja izmantot tūkstošiem jaunu variāciju. Visnolaidīgākie drošības jomā bija elitārie gaisa spēki. Viņi šifrēja savus ziņojumus ar trīs rotoriem, turklāt atslēgas izveidoja pagalam naivi. Kopumā atslēga sastāvēja no sešiem burtiem. Pirmos trīs nodeva nekodētus, bet nākamos trīs vācieši jau zināja, kā atkodēt. Taču britu izlūkiem nebija grūtību nojaust, ja pirmie trīs burti ir H, I un T, ļoti iespējams, pēdējie trīs būs L, E un R. Tā, izmantojot vācu šifrētāju slinkumu, daudz izdevās uzzināt par pašu Enigmu. Briti jau no kara sākuma varēja brīvi lasīt vācu ziņojumus.

1940. gadā risinās kauja par Angliju. Vinstons Čērčils saņēma ziņas par vācu uzbrukumiem, tāpat kā gaisa spēki. Tikai pārtvertās ziņas ļāva angļu iznīcinātājiem precīzi zināt, cik liels vācu lidmašīnu skaits tuvojas. Taču pēc kaujas, kad vācieši nolēma atriebties, Čērčils saņēma nepatīkamus brīdinājumus, ka vācu bumbvedēji uzbruks Koventrijai. Pilsētai draudēja iznīcība. Taču Čērčils nolēma upurēt pilsētu un ļaut uzbrukumam turpināties. Koventrijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 500 britu, bet Čērčils bija nelokāms. Ja izglābsim Koventriju, Hitlers sapratīs, ka atkodējam viņu šifrus. Karš vēl būs ilgs un sāpīgs, tāpēc svarīgāk ir turpināt lasīt Enigmas pārsūtītas ziņas.

Taču īsts ķēriens britiem pagadījās 1941. gadā. Ziemeļatlantijā tika sagūstīta vācu zemūdene, uz kuras bija jūras spēku Enigma. Tā bija visaugstākā līmeņa šifrēšanas ierīce, turklāt tai līdzi nāca šifru grāmata. Jūras spēki nebija tik slinki kā lidotāji vai sauszemnieki. Viņi šifru atslēgas papildināja ar dubultajiem taustiņiem. Tas nozīmēja, ka atslēgas sākumu it kā veidoja trīs burti, kas patiesībā katrs nozīmēja vēl divu burtu kombinācijas. Šo šifru savā prātā uzlauza leģendārs matemātiķis Alans Turings. Viņš bija viens no pirmajiem, kas lika pamatus skaitļojamajai mašīnai. Nebūtu bijis Turinga un izslavētās iestādes Station X, briti karā būtu zaudējuši. Čērčils pēc kara Lielbritānijas karalim atzina, ka Enigma ir uzvaras atslēga. Bažās, ka noslēpums nonāks pie PSRS, Čērčils kara beigās lika iznīcināt visus pierādījumus, kas tika glabāti par vācu šifriem. Informācijas karš bija ļoti svarīgs uzvaras kaldināšanā un briti šajā ziņā bija pārāki pār visiem citiem. Enigmas noslēpums bija rūpīgāk glabātais. Ja ar atsevišķām pielaidēm esoša persona saņēma konfidenciālu informāciju ar zīmotni „Ultra”, skaidrs bija, ka šīs informācijas avotu neatklās neviens. Pēc kara kļuva skaidrs, apzīmējums Ultra nozīmēja, ka informācija ir iegūta, šifrējot Enigmu.