1912. gada 14. oktobris ir Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza dzimšanas diena. Atvēršanas dienā Rīgas zoodārza kolekcijā bija 88 sugu 267 dzīvnieki.

Ķeizarmežu jeb Mežaparku 1901 gadā sāka veidot kā dārzu pilsētu un teju simt gadu to cēla ievērojamākie arhitekti. Pirmās runas par nepieciešamību Rīgā veidot zvēru dārzu izskanēja no Heinriha Eisfelda, kurš piedāvāja Rīgas pilsētai atpirkt viņa īpašumā esošos zvēriņus. Tas bija 1890.gads. Rīgas valde šo priekšlikumu nav ņēmusi vērā, uzskatot to par nevajadzīgu pilsētas greznumlietu. Pirmais nopietnais «grūdiens» zoodārza labā nāca tikai pēc septiņpadsmit gadiem – 1907.gadā, kad Rīgas pilsētas valdes dienaskārtībā parādījās jautājums: «Rīgas Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā». Protams, ka arī tajos gados neiztika bez smagām pārdomām un strīdiem – būt vai nebūt zvēru dārzam? Lai arī «Rīgas Avīzes» par to diskutēja 1908.gada maijā, bet septembrī reģistrēja biedrību «Rīgas Zooloģiskais dārzs».

Tā, kā biedrība bija lēmusi izveidot zooloģisko dārzu Rīgā, tad viens no tās galvenajiem uzdevumiem bija vākt naudu, bet līdzekļi šāda dārza ierīkošanai bija vajadzīgi gana prāvi.

Par vislabāko vietu moderna zvēru dārza ierīkošanai tika atzīta Ķeizarmeža daļa pie Ķīšezera. Kā 1910.gada 33.janvārī rakstīja avīzē: «Uzkalni te mijas ar ielejām, Ķīšezers te tālumā saplūst kopā ar apvārsni. Iespējams arī kustoņos uzturēt dzīvesprieku…»

1911.gada 13.aprīlī starp Rīgas pilsētu un biedrību tika noslēgts līgums ar 20 paragrāfiem, kas stingri reglamentēja zvēru dārza darbību. Pilsēta vietu pie Ķeizarmeža biedrībai iznomāja par 12 rubļiem gadā, kas tam laikam tomēr nebija īpaši liela maksa. Biedrības pienākums bija sākt reālu darbu zooloģiskā dārza ierīkošanai, turklāt dodot laiku divus gadus, lai atvērtu to publikai, un piecus gadus, lai nodrošinātu vismaz 75 dažādas zvēru sugas. Tiklīdz līgums bija parakstīts, tā biedrība ar skubu ķērās pie darba, jo visas topošā zoodārza izmaksas sedza privātpersonu un pilsētas ziedojumi. Taču darbi ritēja tik raiti, ka pirmie apmeklētāji zooloģisko dārzu varēja apmeklēt vēl pirms tā oficiālās atklāšanas. Bet par Rīgas Zooloģiskā dārza oficiālo atklāšanas dienu uzskata 1912. gada 14 oktobri, kad pavisam lietišķā atmosfērā trīs kungi – pilsētas valdes loceklis E.Betihers, pilsētas meža inženieris T.Ostvalds un biedrības pārstāvis F.Bahs – apstaigāja zooloģisko dārzu un parakstīja svarīgo dokumentu – aktu, kas apliecināja, ka jaundibinātajā zooloģiskajā dārzā ir vairāk zvēru, nekā tas nepieciešams tā oficiālajai atvēršanai publikai. Tolaik Rīgas zooloģiskajā dārzā dzīvoja 267 dzīvnieku, kurus aprūpēja 23 darbinieki. Pavisam bija 88 dzīvnieku sugas- pārsvarā gan bija mērēnas joslas pārstāvji- brieži, lapsas, vilki, plēsīgie putni, bet bija arī kas eksotiskāks- lauvas, papagauļi, pērtiķi un tie tad izpelnījās vislielāko rīdzinieku uzmanību. Daļa kolekcijas pirmie eksemplāri bija dāvinājumi- tā piemēram ziloni uzdāvināja kāds Zīringa kungs, bet mežacūku Turkmenistānas konsuls.

Visas Rīgas zooloģiskā dārza ēkas projektējis arhitekts Zeiberlihs, tostarp ieejas vārtus, kas joprojām kalpo kā Rīgas zoo atpazīšanas zīme un ļauj mums atpazīt zoodārzu no vissenākajām pastkartēm un fotogrāfijām.