15. augusts. Basku armija sakauj bruņinieka Rolanda vadītos spēkus

778. gada 15. augustā aizā Spānijā notiek smaga kauja. Tajā Kārļa Lielā karavīri saduras ar baskiem. Dižā karaļa aizmugures spēkus komandē viņa radinieks, bruņinieks Rolands. Viņš kaujā varonīgi iet bojā, radot vienu no slavenākajām leģendām par varonību kaujas laukā.

Rolands ir it kā labi zināma personība vēsturē, bet ne tik labi zināma ārpus leģendām un dziesmām. Lielākoties pateicoties leģendai ir zināma tāda personība vārdā Rolands. Viņš it kā bijis Kārļa Lielā radinieks, kurš uzticīgi sekojis savam kungam karagājienos. Iekarojošajā gājienā uz Spānijas teritoriju piedalījās arī Rolands. Kārlis Lielais viņam uzticējās, jo uzdeva komandēt aizejošās armijas aizmugures spēkus.

Karš Spānijā Kārlim Lielajam bija svarīgs, jo tas bija karagājiens pret mauriem. Musulmaņi kaitināja Eiropas kristiešu karaļus, kuri uzskatīja par savu lielāko pienākumu atkarot zemes no neticīgajiem. Kārlis Lielais iegāja Spānijā un sīvās kaujās ar baskiem salauza viņu pretestību. Diemžēl, lielā mērā kaujas iznākumu ietekmēja vēlākā dziesma par Rolandu. Daudz kas tika pārveidots, tāpēc arī radās pretruna, ka Kārlis Lielais Spānijā karojis ar kalifāta kareivjiem. Patiesībā viņa ceļš bija apspiest baskus.

Kārlis Lielais uzvarēja šajā karagājienā un kad tika nolemts doties mājup, viņš savu atkāpšanās aizsardzību uzticēja Rolandam. Zināmam bruņiniekam no Bretoņas. Rolands bija zināms kā liels Kārļa Lielā piekritējs, tāpēc nebija pat divu domu, ka viņš varētu nodot karali. Taču šādas rakstura īpašības nebija citam bruņiniekam Ganelonam. Viņš bija personīgs Rolanda ienaidnieks un, izmantojot iespēju, Ganelons nodod Rolandu. Viņš slepus tiekas ar uzvarētajiem baskiem un pierunā viņus uzbrukt aizejošajai armijai. Zinādams, ka atkāpšanās ceļš ies caur Ronsevāles aizu, Ganelons iedrošina baskus iznīcināt Rolanda vienību.

778. gada 15. augustā Rolanda vienību, kas bija 20 tūkstoši vīru, aizā pārsteidz uzvarēto basku karavīri. Rolands iemieso visu cēlo, kas vēlāk radīja priekšstatu par dižu krustnesi. Viņš apzinās, ka sauciens pēc palīdzības liks Kārļa Lielā armijai atgriezties. Šāds manevrs var apdraudēt visas armijas likteni, ja baski nolēmuši aizu izmantot kā daļu no plašākas nodevības. Rolands pavēl cīnīties līdz pēdējam vīram un tikai pašās kaujas beigās pūš savā slavenajā ragā. Raga skaņas nozīmē, ka Kārlis Lielais saņems ziņu, viņa arjergards ir kritis. Kārlis Lielais ļoti cienīja un mīlēja savu radinieku. Tāpēc metās palīgā. Kad viņa spēki sasniedza aizu, visa Rolanda vienība jau bija gājusi bojā.

Šis stāsts noteikti ir vietām pārspīlēts, taču zināms tas tapa pāris gadsimtus pēc Ronsevāles kaujas. It kā karalis ātri atradis nodevēju un licis iznīcināt Ganelonu ar visu ģimeni. Par godu Rolandam tika sacerēts eposs Rolanda dziesma. Tajā tika godināta viņa drošsirdība un uzņēmība upurēt sevi dižāku notikumu vārdā. Šī dziesma kļuva īpaši slavena 11. gadsimtā, kad Normandijas hercogs Vilhelms devās karagājienā uz britu salām. Pirms kaujas karavīriem esot lasīta Rolanda dziesma, lai uzjundītu varonības sajūtas. Vēlāk šī dziesma saglabājās tieši Anglijā, jo Oksfordas rakstu krājumos tika uzieta kopija, kas laikam bija domāta izpildītājam, kā pieraksti, ja nu piemirstas vārdi. Tomēr lielāko atpazīstamību dziesma par Rolandu atkal ieguva 19. gadsimtā, kad romantiski tika apcerēta seno laiku varonība. Tad arī Rolands ieguva paliekošu vietu vēstures un varonības lappusēs.