1830. gada 15. septembrī Lielbritānijā atklāja pasaulē pirmo starppilsētu dzelzceļa līniju Mančestra–Liverpūle. Diemžēl šī diena kļuva arī par pirmā dokumentētā traģiskā dzelzceļa satiksmes negadījuma datumu.

19. gadsimta pirmajā pusē Britu salas piedzīvoja industriālo revolūciju. Tās spilgtākā izpausme bija rūpnieciskā ražošana ar nesalīdzināmi lielākiem patērēto izejvielu un arī saražotās produkcijas apjomiem. Līdz ar to daudzkārt pieauga kravu apjoms, kas bija jāpārvieto starp dažādiem valsts punktiem. Ar zirgu vilktām orēm un kravas baržām acīmredzami vairs nebija līdzēts – jaunais laikmets piedāvāja jaunus transporta veidus. Pirmā šāda sauszemes transporta novitāte bija vilciens ar tvaika mašīnas dzītām lokomotīvēm. Pirmās lokomotīves tika patentētas jau 18. gadsimta nogalē. 19. gadsimta pirmajā desmitgadē Britu salās parādījās pirmās nelielās vietējās dzelzceļa līnijas. 1829. gadā inženieris Džordžs Stīvensons radīja savu „Raķeti” – pirmo komerciāli īsti veiksmīgo lokomotīves modeli; un jau nākamajā gadā šādas lokomotīves sāka regulāru kustību pa pirmo starppilsētu dzelzceļa līniju starp Mančestru un Liverpūli, kas tikai ar pompu atklāta 1830. gada 15. Septembrī.

Liverpūle ir viena no lielākajām Lielbritānijas ostām, savukārt Mančestra – slavenās Lankašīras grāfistes tekstilrūpniecības centrs, un dzelzceļš pirmām kārtām bija domātas, lai pa to vienā virzienā ripotu sastāvi ar vilnu, bet pretējā – ar gatavā auduma baķiem. Pēc vairākus gadus ilgām finansiālām, inženiertehniskām un administratīvām ķibelēm galu galā 1826. gadā tika nodibināta dzelzceļa akciju sabiedrība, starp kuras akcionāriem lielākais, lai gan ne kontrolpaketes īpašnieks, bija Stefordas marķīzs. Sākās dzelzceļa būve, un apmēram trīs gadu laikā tapa 56 kilometrus garā dzelzceļa līnija ar dubulto sliežu klājumu, 64 tiltiem un viaduktiem, arī pasaules vēsturē pirmo tuneli zem pilsētas – vairāk nekā divus kilometrus garo Vapingas tuneli Liverpūlē.

Mančestras–Liverpūles dzelzceļa līnijas atklāšanas diena palikusi vēsturē arī ar pirmo precīzi dokumentēto dzelzceļa satiksmes negadījumu ar letālām sekām. Par tā upuri kļuva britu parlamenta deputāts no Liverpūles Viljams Haskinsons. Viņam līdz ar citām prominencēm bija ierādīta vieta pirmajā vilcienā, kas lokomotīves „Nortumbrietis” vilkts, devās no Liverpūles uz Mančestru. Pa ceļam vilciens apstājās, lai uzpildītu ūdens cisternu, kungi izkāpa izlocīt kājas, un Haskinsons devās apsveicināties ar premjerministru, kurš braucu pirmajā vagonā. Tikām pirmajam vilcienam sekoja vairāki citi, un kādam ienāca prātā, ka tie varētu pa paralēlajām sliedēm apbraukt pirmo. Iznāktu savdabīgu vilcienu parāde. Diemžēl pirmā vilciena pasažierus savlaicīgi nebrīdināja, un viņi diezgan vēlu pamanīja „Raķeti”, kas tuvojas pa paralēlajām sliedēm. Haskinsons paguva uzlēkt uz kāpšļa, taču attālums starp abiem sliežu ceļiem bija samērā mazs, un „Raķete” aizķēra vagona durvis, pie kurām viņš turējās. Deputāts zaudēja līdzsvaru un pakļuva zem riteņiem. Par spīti tam, ka „Nortumbrietis” tika atkabināts no sastāva un lielā ātrumā nogādāja negadījuma upuri Mančestrā, viņa dzīvība vairs nebija glābjama.