1254. gada 15. septembrī Venēcijā piedzima viens no leģendārākajiem Eiropas ceļotājiem un piedzīvojumu meklētājiem – Marko Polo. Venēcieši 13. gadsimtā bija sasnieguši savu varenību kontrolē pār Vidusjūru un arī tirdzniecību, tāpēc tirgotāju ģimenē augušais Marko Polo pievienojās savam tēvam misijā uz Ķīnu.

 

Marko Polo ģimene bija tirgotāji, tāpēc nav nekāds brīnums, ka vēlākais ceļotājs un ceļojumu aprakstu grāmatu autors pievienojās savam tēvam un onkulim tirdzniecības misijā uz Āziju. Taču šī pievienošanās nebija brīvprātīga, jo Marko Polo uz Āziju aizceļoja, būdams tikai pāris gadus vecs. Tā kā viņa māte aizgāja mūžībā neilgi pēc bērna nākšanas pasaulē, tēvs ar onkuli nolēma mazo Marko ņemt līdzi uz austošās saules zemēm.

Marko Polo tēvs Nikolo kopā ar savu brāli jau bija devušies uz Ķīnu laikā, kad Marko vēl atradās mātes vēderā. Nikolo kopā ar brāli turpināja ģimenes arodu un tirgoja juvelierizstrādājumus un garšvielas. 1254. gadā viņi nolēma mesties avantūrā un aizceļot uz Tālajiem Austrumiem. Nikolo ar brāli zināja, ka tur, kur aust Saule, tur dzīvo bagāti ļaudis, kas pavērtu lielas iespējas tirdzniecībai. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums ļauties vilinājumam un doties izpētīt Ķīnu.

Kad Nikolo ar brāli un pavadoņiem devās ceļā, viņa sieva bija savas grūtniecības pēdējās dienās. Tikai tad, kad Nikolo bija atceļā no Ķīnas, viņu sasniedza ziņa, ka pāris dienas pēc aizbraukšanas pasaulē nācis dēls. Tas bija brīdis, kad viņu sasniedza ziņa, ka viņš kļuvis par atraitni.

Sākumā brāļu Polo ceļš uz Ķīnu veda caur Krimas hanisti un mūsdienu Uzbekistānu. Tas bija laiks, kad mongoļi pabeidza savus Ķīnas iekarošanas plānus un uzņēma eiropiešu ceļotājus ar lielu entuziasmu. Hans viņiem piedāvāja darbu, aizvest uz Vatikānu savu sūtni un palūgt kristiešus nodibināt kontaktus ar jauno Ķīnas valdnieku. Brāļi Polo ar šo uzdevumu tika galā tik labi, ka hans vēlējās izmantot viņu pakalpojumus ilgāk.

Kad Nikolo Polo iegriezās Venēcijā, viņš sastapa savu dēlu Marko. Īsā apspriedē tēvs ar onkuli nolēma ņemt puiku sev līdzi ilgajā ceļojumā uz Austrumiem. Tā viņi jau trijatā atgriezās Ķīnā, kur mongoļu valdnieki izmantoja eiropiešu zināšanas, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas. Ir minēts, ka Polo brāļi izstāstījuši mongoļiem par katapultu. Taisnība vai meli, bet galvenais, Polo ģimene mūsdienu Pekinā nodzīvoja 17 gadus. Hans negribēja viņus laist atpakaļ uz Eiropu, jo pārāk augstu vērtēja viņu padomus. Tāpēc arī jaunais Marko Polo uzauga Ķīnā un krustu šķērsu izbraukāja Āziju.

Viņš noteikti nebija pirmais eiropietis, kas apceļoja maz redzēto pasauli, Marko Polo īpašu padara tas, ka viņš bija pirmais, kurš to aprakstīja. Lai arī viņa grāmata par tālajiem ceļojumiem nav ļoti precīza un hronoloģiska, tā tomēr deva milzīgu ieskatu pasaulē, kas eiropiešiem nebija līdz tam zināma. Tāpat Marko Polo un viņa senči nodibināja ļoti vērtīgus tirdzniecības sakarus. Tie ar laiku iezīmēja jauna tirdzniecības ceļa rašanos starp Eiropu un Āziju, kas ar laiku izspieda no tirgus arābu tirgotājus. Venēciešu trumpis bija labās kuģošanas prasmes un sava flote. Kad Polo ģimenes vīri bija Ķīnā  nodzīvojuši 17 gadu, hans nolēma izprecināt savu meitu vienam no arābu valdniekiem. Tā kā pa sauszemi ceļot bija bīstami, viņš piekrita, ka meitu topošajam vīram aizved Polo ģimene ar savu kuģi. Tā arī Ķīnas valdnieks bija spiests atdot ne tikai vienu no savām meitām, bet arī vērtīgos venēciešus. Jo visi kā viens bija apzvērējuši, pēc misijas izpildīšanas doties mājās uz Eiropu.

Par Marko Polo dzīvi Venēcijā pēc atgriešanās no Ķīnas jau zināms mazāk. Viņš it kā piedalījies karā ar Dženovu, kritis gūstā un arī tajā sarakstīja savu piedzīvojumu grāmatu. Taču Marko Polo lielā ceļotāja slavu viņam nodrošināja tieši Āzijas gadi. Marko Polo loma ir tik liela, ka atsevišķi horvātu vēsturnieki cenšas pierādīt, ka Marko Polo patiesībā dzimis un audzis mūsdienu Horvātijas teritorijā.