Haralds Mednis dzimis 1906. gada 16. augustā, tātad šogad atzīmējam 115 gadus kopš viņa dzimšanas. Medņa diriģētās Jāzepa Vītola dziesmas „Gaismas pils” izpildījumu 1985. gadā notikušajos 19. Dziesmu svētkos mēdz pieminēt kā vienu no spilgtākajām latviešu nācijas pašapziņas izpausmēm Padomju Savienības norieta periodā un Trešās atmodas priekšvēstnesi.

„Gaismas pils”, Jāzepa Vītola kora dziesma ar dzejnieka Ausekļa tekstu ir nozīmīga ne vien latviešu mūzikas vēsturei, bet arī mūsu nācijas atbrīvošanās procesā no padomju totalitārisma 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs. Šis aspekts „Gaismas pils” liktenī nesaraujami saistīts ar izcilo kordiriģentu Haraldu Medni, kura 105. dzimšanas dienu atzīmējam 2021. gada 16. augustā.

„Gaismas pils” pils saturs – aicinājums atgriezt reiz asiņainā cīņā zudušos brīvības un varonības laikus – padomju cenzoriem šķita visai aizdomīgs, jo diezgan tieši asociējās ar latviešu situāciju padomju okupācijas varā. Tomēr 18. Padomju Latvijas Dziesmu svētkos 1980. gadā riskantā dziesma bija jāiekļauj repertuārā. Uz svētkiem no trimdas bija ieradusies Jāzepa Vītola atraitne Annija Vītola, un šādā gadījumā atstāt „Gaismas pili” ārpus repertuāra nozīmētu riskēt ar skandālu, kas varētu sabojāt visu no šīs vizītes cerēto propagandas efektu. Un varbūt, ja diriģēts būtu cits, viss arī noritētu, no Latvijas PSR kultūras funkcionāru viedokļa, gludi, bet Haralda Medņa rokas pacēla „Gaismas pili” tūkstošu jūsmas augstumos. Dziesma svētku noslēguma koncertā pēc publikas pieprasījuma dziesma tika atkārtota trīs reizes.

Nomenklatūras darboņu reakciju nebija grūti paredzēt. Nākamajos – 19. dziesmu svētkos „Gaismas pils” repertuārā vairs nebija, savukārt pāris dienas pirms svētkiem maestro Mednim, kā arī otram latviešu kordiriģēšanas vecmeistaram Leonīdam Vīgneram, tika paziņots, ka no svētku virsdiriģentu statusa viņi pārcelti goda virsdiriģentu kategorijā. Tā sacīt, lai savos cienījamajos gados nepārpūlas. Leonīds Vīgners aizbrauca viesoties tai pašā laikā notiekošajos Igaunijas dziesmu svētkos un, atļaušos pieņemt, kādā privātā sarunā droši vien savā stilā pateica, kurp ar viņam domātajiem pagodinājumiem var doties padomju kultūras regulētāji. Haralds Mednis ar kundzi Kseniju ieradās dziesmu svētku noslēguma koncertā, un, izturēts kā vienmēr, ieņēma vietu publikā. Haraldam Mednim veltītajā atmiņu grāmatā lasāms, ka pirmo dzirksteli raidījuši viņa vadītā kora „Skaņupe” dziedātāji. Kad nodziedāts Emīla Melngaiļa „Jāņu vakars”, un publika prasījusi to atkātot, skaņupieši saukuši diriģenta tribīnē Medni, un dziesmu svētku kopkoris to ar entuziasmu atbalstījis. Un ar vēl daudz lielāku aizrautību koris un publika vienojās nākamajā aicinājumā:  „Gaismas pili! Gaismas pili! Medni! Medni! Gaismas pili!”. Šai tūkstošu saucienā izskanēja intonācijas, kuras dažus gadus vēlāk vienoja desmitus un simtus tūkstošu Trešās Atmodas grandiozajās manifestācijās.