1925. gada 16. jūnijā dibināta PSRS slavenākā pionieru nometne – "Artek".

Padomju laikos "Artek" bija populāra un prestiža pionieru nometne. To atvērta 1925. gadā Gurzufas pilsētā pie Melnās jūras Krimas pussalā un ik gadu brīvdienas nometnē pavadīja 27 000 bērnu. Savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties vietai, kur tā atradās. Nometne veidota Artek upes krastā. Bet par to, kāpēc upi sauc tieši tā, ir vairākas versijas. Daži pētnieki atsaucas uz grieķu vārdiem lācis ‘arktos’ vai paipalas ‘ortukia’. Nometnē tika attīstīta versija par paipalām, pat tika sacerēta dziesma – "Artek – paipalu sala". Un tieši šī izcelsme aktīvi kultivēta nometnes dalībnieku un darbinieku leksikā.

Sākotnēji šai vietā bija ierīkota sanatorija bērniem, kuri sirga ar tuberkulozi. To savulaik izveidoja Krievijas Sarkanais krusts. Par to, ka tā kļūst par pionieru nometni, paziņoja divus gadus pēc pionieru kustības dibināšanas, 1924. gada novembrī, Maskavas pionieru svētkos.

Un nepilnu gadu pēc šī paziņojuma nometne durvis vēra  pirmajiem viesiem. Tas notika 1925. gada 16. jūnijā. Pirmajā "Artek" maiņā bija 80 bērnu no Krimas, Ivanovas Voņezenskas un Maskavas. Nākamajā vasarā jau uzņēma viesus no Vācijas, bet trīsdesmito gadu vidū uz Arteku ciemos brauca pilsoņu kara plosītās Spānijas bērni.

Sākotnēji nometnē dalībnieki dzīvoja teltīs. Saplākšņu mājas parādījās dažus gadus vēlāk.  Padomju skolēnu vidū ceļojums uz Arteku tika uzskatīts par prestižu balvu, to nopelnīt varēja vien paši labāki – lai nokļūtu "Artekā", vērtēja gan mācību sasniegumus, gan piedalīšanos pionieru aktivitātēs, protams, laba uzvedība bija viens no priekšnoteikumiem.

Nometnē bija vairāki veselības centri, 150 ēku dažādām norisēm, filmu studija "Artekfilm", skola, stadions, vairāki peldbaseini un rotaļu laukumi. Ciemos pie padomju centīgajiem pionieriem uz nometni brauca gan kosmonauti Jurijs Gagarins un Valentīna Tereškova, vadoņi Ņikita Hruščovs un Leonīds Brežņevs, Indijas premjerministre Indira Gandija, šahists Mihails Tāls, amerikāņu pediatrs, kurš pirmais studēja psihoanalīzi, lai izprastu bērnu vajadzības, Bendžamins Spoks un daudzi citi pasaules tā laika padomju varai draudzīgie  ievērojamie, tostarp vēstures liecībās minēts, ka "Artekā" ciemojusies amerikāņu meitene Samanta Smita,  skolniece un miera aktīviste no Meinas štata, kas kļuva slavena ASV un PSRS Aukstā kara laikā.

Tā, kā ceļa zīmi uz "Arteku" varēja nopelnīt paši labākie un čaklākie, tad, protams, šī bija vieta, kur tika aktīvi domāts par to, kā šo vietu padarīt par topošo komjaunatnes aktīvistu kadru kalvi, priekšplānā izvirzot patriotiskās, politiskās un ideoloģiskās audzināšanas funkcijas. Arvien biežāk lēmumi par nometnes darbu tika pieņemti partijas augstākajā līmenī, līdz pagājušā gadsimta 50. gadu beigās to nodeva Komjaunatnes centrālās komitejas pārraudzībā.

Padomju Savienībai sabrūkot, "Arteks" nonāca Ukrainas īpašumā, līdz par 2014. gadam tajā bez maksas vai subsidēti atpūtās apdāvināti bērni, invalīdi, bāreņi un bērni no trūcīgām ģimenēm. 

2008. gada nogalē "Arteks" bija nonācis finansiālās grūtībās, pirms tam izskanēja ziņas, ka nometni varētu pārveidot par nacionālās olimpiskās komandas treniņu bāzi, kad to neizdevās realizēt, izskanēja ziņas, ka nometni varētu slēgt uz visiem laikiem. Brīdī, kad tās vadītājs pieteica bada streiku un protestus rīkoja bijušie "Arteka" dalībnieki, Ukrainas parlaments norakstīja parādus, veica virkni izmaiņu likumos un nometne turpināja darboties.

Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā nometnes rīkotāji Ukrainā pārcēlās Buukovelu Karpatos un izveidoja jaunu nometni, kamēr iebrucēji, nometnē ieguldot miljoniem rubļu, centās  to atkal padarīt par vietu, kas atgādinātu bijušos laikus.