17. aprīlis. Uz Zemes laimīgi nolaižas Apollo 13 apkalpe

1970. gada 17. aprīlī uz Zemes laimīgi nolaižas Apollo 13 apkalpe. Cilvēku atmiņā šis kosmiskais lidojums iegūlis kā nelaimīgs, lai gan patiesībā, Apollo 13 misija ir viena no visu laiku veiksmīgākajām. Vairāki priekšnoteikumi liecināja, ka apkalpei jāaiziet bojā, bet, spītējot notikumiem, tā tomēr izdzīvoja.

Apollo 13 ir labi zināma NASA misija uz Mēnesi, jo tā gan piesaista ar savu it kā nelaimīgo misijas kārtas numuru un arī notikumu gaitu. Apollo 13 bija otrā pēc kārtas, kura startēja aiz Apollo 11. Tā kļuva par pirmo un vislabāk zināmo misiju, kas uz Zemes pavadoņa nogādāja pirmos cilvēkus. Apollo 12 arī veiksmīgi veica Mēness izpēti, bet tad pienāca kārta Apollo 13.

Runas par to, ka Apollo 13 varētu būt neveiksmīga misija vīdēja gaisā nepārtraukti. Piemēram, spekulācijas par Apollo 13 neveiksmīgo kārtas numuru lieliski atspēkoja komandiera arguments, ka skaitlis 13 nāk aiz skaitļa 12, tāpēc pēc Apollo 12 nekas cits neatliek kā lidot ar Apollo 13. Taču patiesībā Apollo 13 misiju var pat saukt par ļoti veiksmīgu. Bez gigantiskā lidojumu kontroles centra darba, apkalpe būtu gājusi bojā un ne vienu reizi vien.

11. aprīlī, sešas dienas pirms laimīgās atgriešanās, Apollo 13 startēja no Kenedija kosmosa centra. Misijai vairākkārt bija mainījušies apkalpes locekļi, taču leģendārajā lidojumā kopā devās Džeims Lovels, Džons Svaigarts un Freds Heiss. Svaigarts tikai neilgi pirms lidojuma nomainīja Kenu Matingliju, kuram ārsti paredzēja saslimšanu ar masaliņām. Tās gan izrādījās ļoti slēptā formā, jo Matinglijs tās tā arī nekad neizslimoja.

Starts Apollo 13 misijai neaizritēja bez starpgadījumiem. Jau atraušanās laikā niķoties sāka viens no dzinējiem. Tāpēc pārējiem cēlājiem bija jāstrādā ilgāk un apjomīgāk, lai paceltu milzīgo kosmosa kuģi debesīs. Taču vislielākā ķibele sākās 55 stundas pēc pacelšanās. Tikai nieka diennakts attālumā no Mēness, uzsprāga viens no Apollo 13 skābekļa baloniem. Galvenais modulis palika praktiski bez skābekļa rezervēm un, lai apkalpe neietu bojā, tika dota pavēle pāriet uz Mēness moduli. Galvenais uzdevums bija saglabāt pēc iespējas lielākas skābekļa rezerves, lai risinātu citus jautājumus. Galvenā misija pēkšņi bija izglābt trīs astronautus, vairāku simtu tūkstošu kilometru attālumā no mājām.

Iemesls, kāpēc tiek runāts par Apollo 13 kā veiksmīgu misiju, ir neizsakāmi lielā veiksme. Mēness modulis bija paredzēts diviem cilvēkiem, ne trim, tāpēc steigā vajadzēja izgudrot jaunus gaisa filtrus. Galvenajā modulī tie bija četrstūra formā, Mēness modulī apaļi. Vēl viena problēma Apollo 13 bija elektropadeve. Tehnisku kļūmju dēļ kusa kabeļi un ierīces, jo dažiem patērētājiem bija pievadīta pārāk liela strāva. Taču tad, kad komanda bija spiesta pāriet uz Mēness moduli, enerģija bija jātaupa visā kosmosa kuģī. Apollo 13 kļuva par pirmo kosmosa kuģi, kas atslēdza galvenā moduļa elektropadevi lidojuma laikā. Gaisa temperatūra tajā nokritās līdz nieka +4 grādiem. Viss modulī esošais ūdens kondensējās un radīja bažas par īssavienojumu, kad atkal būs nepieciešams moduli iedarbināt.

Tad visam pa vidu vēl nāca veselības problēmas. Atpakaļceļā Heiss sasirga, jo dzeramā ūdens trūkums radīja iekaisumus. Bet skābekļa balona eksplozijas rezultātā, pastāvēja bažas, ka bojāts būs nolaišanās moduļa termoizolācijas aizsegs.

Lai kādas būtu apkalpes izredzes nolaisties uz Zemes, tomēr visas cerības tika liktas uz veiksmi. Trajektorija, kurā bija manuāli jātrāpa, lai ieietu Zemes atmosfērā bija ļoti šaura. Nobīdes no tās draudēja ar apkalpes sadegšanu pretestības spēku ietekmē. Tad vēl punktiņu uz „i” uzlika meteorologi, kuri paredzēja viesuļvētras plosīšanos nolaišanās rajonā.

1970. gada 17. aprīlī Apollo 13, ar nobīdi, tomēr iegāja Zemes atmosfērā. Sešas minūtes ilga radio klusums, līdz galvenais modulis Odisejs izdvesa dzīvības pazīmes. Apkalpe iegāzās Klusajā okeānā netālu no Samoa. Sešu kilometru attālumā viņus jau gaidīja ASV flotes kuģis, kurš izcēla no ūdens trīs varoņus. Džeims Lovels, Džons Svaigarts un Freds Heiss, spītējot liktenim, atgriezās sveiki un veseli. Bet to simtu cilvēku darbs, kas norisinājās komandcentrā ir apbrīnojams. Neskatoties uz nogurumu un ķibelēm, kas nāca viena aiz otras, bet tomēr apkalpi izglāba. Apollo 13 iespējams ir viena no visu laiku veiksmīgākajām kosmosa misijām. Lai arī astronauti neizkāpa uz Mēness, viņi toties atgriezās uz Zemes. Bet varbūtība, ka kaut kas varēja noiet greizi, bija pat ļoti, ļoti liela.