Viena no mīklainākajām personībām visā 20. gadsimta vēsturē - tā varētu raksturot vienu no nacistu režīma radītājiem un Ādolfa Hitlera tuvākajiem līdzgaitniekiem Rūdolfu Hesu, kurš savu dzīvi beidza ar cilpu kaklā Špandavas cietuma dārza namiņā 1987. gada 17. augustā.

Pirmo šokējošo pārsteigumu pasaulei Hess sagādāja 1941. gada maijā, kad viens iznīcinātājā Messerschmitt pameta Vāciju un ar izpletni piezemējās Skotijā. Viņš paziņoja, ka ieradies vest slepenas miera sarunas, kamēr oficiālā Berlīne deklarēja, ka Hess rīkojies uz savu roku un psihiskas nestabilitātes iespaidā. Un, patiešām, - prominentais britu psihiatrs Rīzs atlidojušajam konstatēja psihes traucējumus un smagu depresiju. Katrā ziņā 1941. gada 10. maijs bija Rūdolfa Hesa pēdējā diena brīvībā- kara laiku viņš pavadīja britu gūstā, lai pēc Vācijas sakāves stātos Nirnbergas tribunāla priekšā. Un lai arī nopietnāko nacistu noziegumu pastrādāšanas laikā tiesājamais jau atradās Lielbritānijā, viņam tomēr tika piespriests mūža ieslodzījums. "Es neko nenožēloju," bija Rūdolfa Hesa vienīgie vārdi pēc sprieduma noklausīšanās.

Špandavas cietums Rietumberlīnē bija celts vismaz 500 ieslodzītajiem, bet kopš 1946. gada tam bija septiņi iemītnieki. Režīms sākotnēji bijis bargs- aizliegtas sarunas, memuāru rakstīšana, avīzes, tuviniekiem atļauts uzrakstīt vienu lapu garu vēstuli mēnesī, tikšanās - 15 minūtes reizi divos mēnešos. Taču dažus noteikumus ar laiku atcēla, citus cietuma personāls pamazām sāka ignorēt. Hitlera arhitekts Špērs pamanījās izšmugulēt no cietuma savas memuāru grāmatas melnrakstu uz tualetes papīra strēmelēm, bet bijušais reiha ekonomikas ministrs Funks regulāri kaut kā tika pie konjaka. Hess, taisnību sakot, sagādāja personālam visvairāk raižu. Viņu mocīja paranoja un hipohondrija, viņš dzīvoja pastāvīgās bailēs no indēšanas un sirga ar iedomātām slimībām. Gan dienu, gan nakti cietuma sienas mēdza satricināt viņa sāpju kliedzieni. Kad 1966. gadā, piespriestajam termiņam beidzoties, Špandavu pameta Špērs un fon Šīrahs, Hess palika tajā vienīgais "klients".

Arvien skaļākas kļuva runas, ka vajadzētu viņu atbrīvot, bet padomju puse palika nepiekāpīga - ja teicām, ka sēdēs, tad arī sēdēs! Situācija mainījās, kad Padomju Savienībā pie varas nāca Mihails Gorbačovs. Un tieši tad, kad atbrīvošanas iespēja kļuva gluži reāla, Rūdolfs Hess beidza savu dzīvi nedabīgā nāvē - pēc oficiālās versijas viņš 93 gadu vecumā izdarīja pašnāvību, pakaroties elektrības vadā pie apkures caurules. Kā norāda prominentais vācu pataloganatoms Volfgangs Špans, "pakaroties, strangulācijas josla neizbēgami vērsta augšup tai vietā, kur virve vai kabelis virzās uz stiprinājuma punktu. Hesa pēcnāves fotogrāfijās labi saskatāms nospiedums uz kakla - tas virzīts paralēli. Varu pilnīgi noteikti apgalvot - tā nebija pašnāvība."