Visvairāk tiražētais auto vēsturē ir pirmais Volkswagen modelis – t.s. „vabole”. 1972. gada 17. februārī saražoto „vaboļu” kopskaits sasniedza 15 007 034, līdz ar to pārspējot līdz tam tiražētāko automobili – Ford Model-T. „Vaboļu” ražošana pēc tam gan vēl turpinājās vairāk nekā 30 gadus, koptirāžai pārsniedzot 21 miljonu.

1999. gadā notikušajā auto ekspertu aptaujā par pagājušā gadsimta nozīmīgāko automobili tika atzīts Ford Model-T – auto, kuru Forda autorūpnīca ražoja no 1908. līdz 1927. gadam. Tas ir tikai loģiski – izcilais Forda rūpnīcas ražojums daudzējādā ziņā uzskatāms par modernās autoindustrijas celmlauzi un etalonu. Tā bija pirmā automašīna, kuru varēja atļauties nopirkt tie, kuri to savām rokām ražoja. Pirmā mašīna, kura patiešām bija „nevis greznumlieta, bet pārvietošanās līdzeklis”. Pirmā, kuras kopējā tirāža sasniedza vispirms piecus, tad desmit, tad piecpadsmit miljonus eksemplāru, galu galā apstājoties pie skaitļa 15 007 033. Veselus 45 gadus rekords palika nepārspēts, apliecinot šī auto radītāja Henrija Forda ģēniju un arī to izlolojušās nācijas – Amerikas Savienoto Valstu – tehnisko un organizatorisko vērienu. Savas rekordista pozīcijas Ford Model-T zaudēja 1972. gada 17. februārī, kad no konveijera Vācijas pilsētā Volfsburgā noripoja 15 007 034. Volkswagen „vabole”.

Volkswagen „vaboles” pirmsākumi saistīti ar personību, kuras ieguldījums pasaules autobūves vēsturē samērojams ar Henrija Forda veikumu. Runa ir par ģeniālo vācu inženieri Ferdidnadu Porši, kura vārdu joprojām godam nes viens no pasaules luksusa klases automobiļu zīmoliem. Poršem piederēja ideja par nelielu, lētu un ekonomisku automašīnu, kura būtu piemērota vienkāršā cilvēka nepretenciozajām vajadzībām. Ilgu laiku izgudrotājam neizdevās ieinteresēt par savu garabērnu nevienu no vācu autoražotājiem, līdz viņam talkā nāca gluži necerēti apstākļi. Dažādos populāros avotos rodamas atšķirīgas versijas par to, vai Ferdinands Porše bija tas, kurš vērsās pie Ādolfa Hitlera ar ideju par īsteni tautisku mašīnu, vai Hitlers pasūtīja Poršem savai idejai atbilstošu dizainu. Tomēr sagadījās tā, ka vienu no pirmajām publiskajām runām pēc kļūšanas par Vācijas kancleru nacistu kustības vadonis teica tieši Berlīnes Autosalona atklāšanā, un tajā paziņoja, ka ikvienai „īsteni vāciskai ģimenei” ar bērniem ir tiesības uz savu auto un viņš ir apņēmies gādāt, lai šīs tiesības īstenotos.

Ļoti iespējams, tieši fīrers pirmo reizi izrunāja salikteni ‘Volkswagen’ –, burtiski tulkojot, „tautas mašīna”. Ar entuziasmu uzņemtais plāns gan neīstenojās, jo ar tā paša vadoņa gādību vācu ģimenes tēvu rokās jau visai drīz izrādījās nevis mazgabarīta auto stūre, bet gan tanku un bruņumašīnu vadības sviras. Tomēr doktora Poršes dizains bija tik izcils, ka praktiski nemainīts izpelnījās vairāku auto īpašnieku paaudžu simpātijas ne vien Vācijā, bet visā pasaulē. Faktiski jau Volkswagen „vaboles” galvenās priekšrocības bija tās pašas, kuras četrdesmit gadus iepriekš bija nodrošinājušas Ford Model-T panākumus: izturīgums, uzticamība, pieņemama cena, ekspluatācijas lētums un vienkāršība. Ja nu vienīgi reklāmas un dizaina nozīme bija krietni augusi. Visu šo faktoru sekmīga kombinācija ļāva „vabolei” noturēties pasaules auto tirgū veselus 65 gadus un sasniegt joprojām nepārspēto koptirāžu 21 500 000. Ir gan zināmas auto markas, kuras savā  koptirāžā pārsniedz „vaboli” –  tai skaitā arī pirmā folksvāgena pēcnācējs Volkswagen Golf –, taču šo auto sēriju dizains ticis vairākkārt radikāli pārstrādāts, kamēr „vaboles” izskats gadu gaitā palicis tikpat kā nemainīts.