1921. gada. 17 oktobrī ļaunprātīgi  aizdedzināta Satversmes sapulces izmantotā ēka  jeb agrākais Vidzemes bruņniecības nams, tagad Saeimas ēka.

Vidzemes bruņniecības nams, šobrīd Latvijas Republikas Saeimas nams ir ēka Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna - Vidzemes landtāga vajadzībām.

Tās arhitekti baltvācietis Roberts Pflūga un latvietis Jānis Baumanis ēku veidojuši iedvesmojoties no Florences piļu renesanses arhitektūras.  Jaunā nama iesvētīšana notika 1867. gada 8. maijā.

Ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti renesanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi, bet gotikas stils – ēdamzāles iekārtojumu.

Pāris gadus pēc ēkas iesvētīšanas tās ārsienas nišā 2. stāva augstumā uzstādīja Valtera fon Pletenberga statuju, bet 1922. gadā Livonijas ordeņa mestra figūru demontēja, nomainot ar tēlnieka Roberta Maura darināto Lāčplēsi. To demontēja padomju gados demontēja, bet 2007. gadā Lāčplēsis atgriezies Saiemas nama ārsienā, tiesa nišā ievietota tās kopija

20. gadsimta sākumā Vidzemes bruņniecības namu arhitekts Vilhelms Neimanis ievērojami paplašināja, bet 1921. gadā namu kāds ļaunprātīgi aizdedzināja. Tas notika 17. oktobrī.

Ugunsgrēkā izdega galvenā reprezentācijas zāle, kuru izmantoja kā Sēžu zāli. Dienā, kad notika ugunsgrēks bija paredzēta Somijas parlamentāriešu vizīte. Izmeklētāji bēniņos atraduši maisu ar sausām skaidām un sākotnēji apcietināti bēniņos strādājošie celtnieki.

Prese uzreiz pēc dedzināšanas rakstījusi, ka prezidenta adjutants saņēmis prezidentam adresētu anonīmu vēstuli: „Laižat tos nabaga mūrniekus vaļā. Viņi nav vainīgi. Uzbrukums Satversmes sapulces namam nāk no zaļo armijas. Tas bijis domāts kā, lai notiktu tai brīdī, kad apakšā dzer un līksmojas tautas izsūcēji. Bet mehānisms nav bijis pareizi noprovēts un gājis vaļā agrāk. Šo pirmo brīdinājumu ņemat vērā, ka ar tautas mantu nedrīkst šķiesties. Par savām noziedzībām, jūs drīz atbildēsiet visas tautas priekšā. „

Vēlāk izmeklēšanā noskaidrots, ka vainīgie ir vecākais šveicars Kārlis Putrāms, kuram tobrīd bija 45 gadi, un viņa 21 gadu vecā meita Milda. Veicot kratīšanu pie Putrāmiem , uzieti pierādījumi, kas apliecina, ka viņi vainojami pie dedzināšanas. Izmeklēšanā pierādījies, ka Putrāms bijis pazīstams ar saviem kreisajiem uzskatiem un sirsnību pret komunistiem, esot bijis arī naudas kārs, daudz dzēris un dzīvojis pāri saviem līdzekļiem.

1922. gada 30. septembrī Tiesas senāta kriminālkasācijas departamentā izskatot Satversmes Sapulces nama dedzinātāja Kārļa Putrāma lietu,  piesprieda viņam 15 gadus spaidu darbos, bet meitu Mildu attaisnoja.

Pēc ēkas dedzināšanas namu pārbūvēja, pielāgojot Latvijas Republikas saeimas vajadzībām.  No 1934.-1940. gadam  ēkā atradās Latvijas Valsts prezidenta administratīvie dienesti.

Otrā pPasaules kara laikā namā bija iekārtojusies vācu policijas un SS organizācijas augstākā pārvalde Ostlandē. Šajā laikā tika iznīcināti reprezentācijas telpu interjeri, uz Trešo reihu aizveda lielāko daļu grāmatu, lietišķās mākslas un gleznu kolekciju, kas bija saglabājušās gan no Vidzemes bruņniecības, gan no pirmās Latvijas Republikas laikiem.  Vēl liela daļa mākslas vērtību zuda pēckara periodā, kad ēkā atradās Latvijas PSR Augstākā padome.

Kopš 1993. gada namā atkal notiek Latvijas Republikas Saeimas sēdes.