1973. gada 17. oktobrī naftas eksportētājvalstu savienība OPEC uzsāk naftas tirdzniecības embargo. Politiskais solis tiek sperts, lai sodītu ASV un Rietumeiropu par sniegto atbalstu Izraēlai karā pret Sīriju. OPEC valstis pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē saprot, cik ietekmīgas tās var kļūt sadarbojoties.

OPEC pirmsākumi oficiāli meklējami 1960. gadā, kad piecas valstis nodibina šo organizāciju. Tā ir naftas eksportētājvalstu savienība, kuras mērķis garantēt stabilus ieņēmumus no naftas eksporta. Brīdī, kad OPEC sāka savu darbu, tā bija vairāk pārnacionālu kompāniju organizācija, nevis valstiski veidota savienība.

Lielāko uzmanību OPEC ieguva 1973. gada 17. oktobrī, kad organizācija nolēma ieviest naftas tirdzniecības aizliegumu. Izraēla bija uzbrukusi Sīrijai, un ASV ar Rietumeiropas partneriem bija palīdzējuši. Tāpēc pārsvarā arābu valstu dominētā savienība nolēma vērsties pret lielākajiem naftas patērētājiem. Sekas šim naftas eksporta embargo bija graujošas, jo ASV ekonomikā jau bija sācies kritums. Naftas produktu sadārdzināšanās novājināja ekonomiku pavisam, un 1973. gadā naftas cena par barelu pieauga no trim līdz 12 dolāriem.

ASV prezidents Ričards Niksons brīdināja savus tautiešus, ka milzīgā atkarība no naftas cenām būs sarežģīta. Viņš aicināja lietot taupīgākas automašīnas, ieviest ātruma limitus, tāpat aicināja ekonomēt energoresursus ar valdības apstiprinātiem standartiem. Tie paredzēja, ka siltuma patēriņa vidējai temperatūrai jābūt 18 grādiem pēc Celsija, kamēr ātrumam uz ceļiem bija jāaprobežojas ar 88 kilometriem stundā.

Lai kā arī ASV prezidents centās izvairīties no ekonomiskā trieciena, naftas krīze savu panāca. Sākās globālā ekonomiskā krīze, jo pieprasījums pēc virknes ražojošā sektora precēm saruka. Inflācija sāka pieaugt tāpat kā bezdarba apjoms. Sitiens bija pietiekami spēcīgs, lai arī OPEC valstis aizdomātos par sekām. Teorētiski naftas eksportētāji savu bija panākuši, taču mācība arī bija skaidra, atkarīgs nav tikai naftas patērētājs, atkarīgs no tirgus ir arī naftas piegādātājs.

Astoņdesmitajos gados OPEC izbaudīja pretēju efektu. Cenas naftas produktiem saruka līdz rekorda zemiem apmēriem. Pēc 1973. gada embargo Rietumvalstīs sākās runas par alternatīvu energoresursu meklēšanu. Sākotnēji enerģētikas uzņēmumi atgriezās pie akmeņogļu dedzināšanas, taču paralēli attīstīja arī kodolenerģijas spēkstacijas. Apjomi, kas bija nepieciešami dedzinot naftu mazinājās, turklāt tirgū ienāca liels apjoms dabasgāzes. Tāpēc arī OPEC nācās izjust uz savas ādas, ko nozīmē būt atkarīgiem no pieprasījuma. Tāda valsts, kā Saūda Arābija nolēma lobēt naftas ieguves kvotu sistēmu OPEC sastāvā esošajām valstīm. Vairākas bija spiestas savu dalību organizācijā apturēt vai vispār izstāties, jo mazie naftas ieguves apjomi nesaskanēja ar finansiālo nepieciešamību. Turklāt OPEC valstīm ir raksturīga arābu problēma savā starpā kašķēties. Lai arī OPEC sastāva bija arī Venecuēla, Indonēzija, Ekvadora un Gabona, lielā mērā toni noteica Saūda Arābija. Viena no lielākajām naftas ieguvējām pasaulē spēja attīstīties pie jebkura naftas patēriņa, kamēr Indonēzija, Ekvadora vai Gabona saskārās ar grūtībām izpildīt pašas organizācijas prasības. 90. gados savstarpēji karoja Irāka ar Irānu, turklāt pirmā iebruka vēl arī Kuveitā. OPEC valstis savā starpā nebija spējīgas vienoties par naftas cenām, tāpēc Saūda Arābija arī nereti ir devusi mājienus tirgus dalībniekiem, ka naftas pieprasījumu apmierinās pie jebkādiem apstākļiem. Loģika tajā ir pavisam vienkārša: mazākie ieguvēji ir pārāk atkarīgi no naftas atnestajiem dolāriem, tāpēc biežāk aicina ierobežot naftas ieguvi cenas palielināšanai. Saūda Arābija lobē citu loģiku. Pie pārāk lielas alkatības, patērētāji izvēlēsies alternatīvus enerģijas avotus un naftu vairs nevienam nevajadzēs. Vēl 1973. gadā Saūda Arābijas naftas ieguves lietu ministrs Šeihs Jamāni viedi pareģoja – „Akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka mums pēkšņi pietrūka akmeņu”. Un šobrīd, 40 gadus pēc šī naftas embargo, vēl var redzēt tā sekas, zinātnieki un attīstītās valstis meklē alternatīvus energoresursu veidus, lai nesēdētu uz naftas ieguvēju atkarības adatas.