1900. gada 17. maijā pirmo reizi tirdzniecībā nonāca Laimena Frenka Bauma bērnu grāmatas „Brīnumainais burvis no Oza zemes” kopijas.

Pasaku par brīnumaino Oza zemes burvi 1900. gadā sarakstīja amerikāņu cirka mākslinieks un veikalnieks Laimens Frenks Baums.

Oza zemes radītājs ir dzimis 1856. gada 15. maijā bagātu vecāku ģimenē, taču ilgi nevarēja izlemt, ar ko nodarboties. Viņš vairakkārt uzsāka dažādus šaubīgus biznesa projektus, pirka veikalus un laikrakstus, uzstājās cirkā un teātrī, rakstīja avīžrakstus, mūža nogalē nodarbojās arī ar kino.

Viņš neieredzēja vārdu Laimens un visu mūžu sevi dēvēja par Frenku Baumu, lai gan daudzkārt izmantojis arī pseidonīmus: kapteinis Hjū Ficdžeralds, Floids Akers, Laura Bankrofta. Zīmīgi, ka pseidonīmus viņš izmantoja arī tad, kad jau bija kļuvis slavens ar Oza zemes grāmatu sēriju.

Par oriģinālā teksta māksliniecisko vērtību vēlāk tika izteiktas šaubas, nopietni literatūras kritiķi vispār atteicās par to runāt, taču lasītājiem grāmata iepatikās. Baums uzrakstīja turpinājumu „Brīnumainā Oza zeme”, tad vēl vienu un vēl, kopumā radot četrpadsmit grāmatas, vairākus stāstus, trīs lugas un pāris amatierfilmas. Pēc viņa nāves Oza zemes stāstus turpināja radīt citi autori.

Kopumā par “oficiālajām” Oza grāmatām tiek uzskatītas četrdesmit, taču ir vēl vesels lērums “neoficiālo” – tādu, kas dažādu iemeslu dēļ bijušas mazāk populāras, izņemtas no ražošanas, aizmirstas, kā arī tās, kas tapušas jau pēc 1956. gada, kad beidzās Bauma autortiesību termiņš Amerikas Savienotajās Valstīs un grāmatas sižets un tēli kļuva par sabiedrības īpašumu.

Padomju Savienībā šīs autortiesības nekad nav tikušas atzītas, tāpēc Aleksandrs Volkovs 1939. gadā vieglu roku sarakstīja „Smaragda pilsētas burvi”, grāmatu, kas gandrīz burtiski pārstāsta „Brīnumainā Oza zemes burvja” saturu, tiesa, nezin kāpēc nodēvējot galveno varoni Dorotiju par Ellu, nogludinot tekstu un izmetot no tā daudzās neizskaidrojamās, bet tieši tāpēc valdzinošās dīvainības.

Viktora Fleminga 1939. gadā veidotā amerikāņu muzikālā fantāzijas filma “Oza zemes burvis” kļuvusi par vienu no visu laiku populārākajām filmām. To bieži iekļauj dažādos visu laiku labāko filmu topu augšgalos, bet Amerikas kino institūts to nosaucis par visu laiku labāko fantāzijas žanra filmu.

Savulaik filma nominēta sešām Amerikas kinoakadēmijas balvām, tostarp kā labākā filma, tiesa, tā zaudēja tā paša režisora Viktora Fleminga citai filmai “Vējiem līdzi.” Toties filma ieguva divas Kinoakadēmijas balvas par labāko oriģinālmūziku un labāko dziesmu „Over the Rainbow”.

Filmā par Dorotiju Geilu, kura nokļuvusi burvja Oza zemē, meklē ceļu uz mājām galveno lomu attēloja Džūdija Gārlenda. Aktrise, kura savas ekrāna gaitas sāka jau bērnībā un ir piedalījusies vairāk nekā 40 filmās un ierakstījusi 24 albumus. Pielūdzējus un profesionāļus fascinējot ar apbrīnojamo balss tembru un ārkārtīgajām darba spējām. Filmējot Oza zemes burvi Džūdijas Gārlendas atveidotajai varonei Dorotijai kājās bija rubīnsarkanas kurpītes, kas vēlāk nonāca aktrises muzejā ASV Minesotas štatā.

Ar spīguļiem rotātās kurpes ir viens no četriem zināmajiem šo kurpju pāriem, kas no filmas uzņemšanas laika 1939.gadā saglabājušies līdz mūsdienām, un to vērtība tiek lēsta ap vairākiem miljoniem ASV dolāru.

2005. gadā tās no muzeja nozaga. Vietējā policija izmeklēja vairākus pavedienus un veica neskaitāmas nopratināšanas, līdz tika atklāts izspiešanas mēģinājums saistībā ar nozagto kino simbolu. Pēc tam policija lūdza FIB palīdzību.

Kurpes nozaga 2005. gadā, un tikai 2018 gada rudenī ASV Federālajam izmeklēšanas birojam izdevās tās atgūt.