1930. gada 18. aprīlī BBC radio paziņoja, ka šajā dienā nekas jauns nav noticis, bet četrus gadus vēlāk šai dienā ASV atvēra pirmo publisko veļas mazgātavu.

Mūsdienās ko tādu nav iespējams iedomāties, taču pirms teju simts gadiem, 1930.gada 18.aprīlī, patiešām nekas pasaulē nebija noticis. Vai vismaz tā paziņoja populārais Lielbritānijas BBC medijs savā radiokanālā.

Pulksten 20.45 izskanējušās ziņas bija visai lakoniskas "Nav nekādu jaunumu". To pateikt  uzticēja paziņot radio diktoram un nākamās 15 minūtes, kas radiolaikā bija paredzētas jaunumiem, atskaņoja klaviermūziku.

Pēc šī neierastā "ziņu raidījuma" radiokanāls turpināja savu ikdienas programmu, atskaņojot tiešraidi no Vāgnera operas "Parsifāls", ko izpildīja Londonā.

Kā norāda BBC, mūsdienās nekas tāds nav iespējams, jo pat ja nav svarīgu ziņu, raidlaiku aizpilda ar kādu pētījumu vai informāciju, ko gatavo speciāli ziņu kanāliem. Savukārt tolaik, proti  1930.gadā vairumu ziņu veidoja  oficiāli valdību paziņojumi, kā arī ziņu aģentūras.

Tikmēr pēc četriem gadiem Amerikā gan notika viens ievērības cienīgs notikums, kas izmainījis apģērba mazgāšanas kultūru teju visa pasaulē. {roti, amerikā, Teksasas štata pilsētā Fortvorta atvēra pirmo pašapkalpošanas veļas mazgātavu. Un šis ir gana populārs pakalpojums, par ko var pārliecināties gan ceļojot pa pasauli, gan arī skatoties dažādas filmas un mūzikas klipus.

Ārzemēs nereti šādas vietas ierīko daudzdzīvokļu māju pagrabos, kur var izmazgāt un izžāvēt savu netīrās veļas kaudzi, iemetot veļasmašīnā speciāli iegādātu žetonu. Šīs vietas dažkārt ir aprīkotas ne tikai ar vajadzīgo tehniku, bet arī ar televizoriem, lai var īsināt laiku, skatoties kādu filmu. Vēl estētiskākās vietās ir pat izvietoti zaļie augi un ziedi. Dažviet, mazgātava apvienota ar kafejnīcu.

Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šis pakalpojums nav īpaši izplatīts un vairākums cilvēku mazgā veļu mājās. Tas iespējams skaidrojams ar to, ka latviešiem veļas mazgāšana ir īpašs rituāls, kam senie latvieši izmantoja veļas rulli. Tas parasti ir veidots no cietkoksnes plāksnes ar rokturi vienā galā. Plāksnes vienā pusē iršķērseniskas rievas, bet otrā puse ir gluda, dažreiz tā ir dekorēta ar sarežģītiem kokgriezumiem.

Veļas dēlis saukts arī par robdēli, skripci un vangeli, protams, ir un paliek domāts pirmām kārtām veļas mazgāšanai, bet tas tiek plaši izmantots arī kā mūzikas instruments. Tas ir savdabīgs sitamais skaņu rīks latviešu folklorā.

Mazgāšanai latviešu folklorā veltīts gana daudz ticējumu. Turklāt, ej nu sazini, kur radies vārds mazgāt, jo lielākoties senie latvieši tam izmantoja vārdu velēt. Kas nozīmē – vairakkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt un tā padarīt veļu mīkstu.

 Bet par ticējumiem runājot, lūk, ko saglabājuši folkloras pētnieki. Senāk drēbes velējot bijusi šāda kārtība. Vispirms ticis velēts saimnieka jeb vecākā krekls, tad saimnieces, saimes krekli, vispēdīgi bērnu krekliņi. Tas noticis ar savu nozīmi. Saimnieks ir pirmais pavēlētājs savā mājā, pēc tam nāk saimniece un tad zem viņiem abiem stāv saime. Bērni ir viszemākie, tiem jāpaklausa arī vecākiem ļaudīm no saimes.

Bet, meitām, kad iet velēties, jāmazgā vispirms bikses, tad puiši dejot ņems. Savukārt,  ja drēbju mazgātājai strādājot saka: "Dievs
palīdz", tad drēbes ātri plīst. Toties, ja meitai velējoties paliek slapjš priekšauts, tad tai vīrs būs dzērājs.  Un vēl, ļoti svarīgi atcerēties, ka  pēc velēšanās jānomazgā arī mute, tad esot tīras drēbes. 

Pārfrāzējot šo ticējumu mūsdienās, ieliekot drēbes veļas mašīnā, atcerieties ne tikai pievienot veļas mazgājamo līdzekli, bet arī paši nomazgāt muti, cerībā, ka drēbes tiešām būs tīras.