Amerikāņu rakstnieks Hermans Melvils jaunībā pats kādu laiku kuģoja kā matrozis uz vaļu mednieku kuģa. Gūtie iespaidi un dokumentāls stāsts par kašalota nogremdētu kuģi kļuva par iedvesmas avotu vienam no amerikāņu romantisma šedevriem – romānam „Mobijs Diks jeb Baltais valis”, kas pirmoreiz iznāca Londonā 1851. gada 18. oktobrī.

 

1820. gada novembrī Klusā okeāna dienviddaļā notika kas neparasts: liela izmēra kašalots uzbruka amerikāņu vaļu mednieku kuģim „Eseksa”, izsita sūci apšuvumā, un kuģis nogrima. Jūrnieki paglābās laivās, taču lielākā komandas daļa – divpadsmit no divdesmit – mira bada nāvē, pirms viņus atrada un izglāba. Viens no izdzīvojušajiem – kapteiņa palīgs Ouvens Čeizs – aprakstīja piedzīvoto grāmatā „Stāsts par vaļu mednieku kuģa „Eseksa” ārkārtīgi neparasto un briesmīgo bojāeju”. Grāmatas autora dēls, arī vaļu mednieks, vienā no saviem kuģojumiem iepazinās ar jaunu literātu Hermanu Melvilu, kurš, iespaidus un piedzīvojumus meklēdams, bija salīdzis par jūrnieku uz vaļu medību kuģa. Jaunais Čeizs uzdāvināja Melvilam tēva darbu, un tas kļuva par iedvesmas avotu, radot vienu no izcilākajiem 19. gs. amerikāņu romāniem. Hermana Melvila romāna „Mobijs Diks jeb Baltais valis” pirmizdevums nāca klajā Ričarda Bentlija izdevniecībā Londonā 1851. gada 18. oktobrī.

Romāna sižetu veido divcīņa starp teiksmainu baltu kašalotu, kuru jūrnieki iedēvējuši par Mobiju Diku, un kapteini Eihabu jeb Ahabu, ja lietojam varoņa vārda bībelisko versiju. Bībeles Ķēniņu grāmatā vēstīts par ļauno Izraēļa ķēniņu Ahabu, kurš novērsies no Jehovas ticības. Viena no Bībeles Ahaba īpašībām ir apmātība ar kādu uzmācīgu vēlmi, un Melvila varonim tā kļuvusi par rakstura galveno dzinējspēku. Kapteiņa Ahaba apmātība ir – nomedīt Mobiju Diku, kašalotu, kurš savulaik jau uzbrucis kapteiņa laivai un norāvis viņam kāju. Tagad Ahabs, aizstājis zaudēto locekli ar vaļa kaula protēzi, stājas kuģa „Pequod” priekšgalā, lai piepildītu pašizraudzīto misiju. Kuģa īpašniekiem par kapteiņa nodomiem gan nav ne jausmas, un arī komanda par tiem uzzina, kad „Pequod” jau ir okeānā. Romāna gaitā, kuģim burājot cauri okeāniem, Mobija Dika tēls iegūst arvien konkrētākas aprises. Šis dzīļu iemītnieks ir īsts briesmonis, kas aizraidījis nāvē ne vienu vien vaļu mednieku un daudzus sakropļojis. Par spīti citu kapteiņu brīdinājumiem un daļas komandas, pirmām kārtām kapteiņa palīga, pragmatiskā un mērķtiecīgā mistera Stārbaka pretestībai, Ahabs turpina vajāšanu. Viss beidzas ar liktenīgo sadursmi, kurā iet bojā gan kapteinis, gan kuģis ar visu komandu, izņemot vienu – jauno matrozi Išmaēlu, kurš arī ir romāna vēstītājs.

Jāteic, piesauktais „Eseksas” gadījums ir vienīgais zināmais, kad kašalots tiešām nogremdējis kuģi, taču laivas, no kurām 19. gs. vaļu mednieki ar harpūnām apdraudēja savus upurus, kašaloti varēja apgāzt un pat sadragāt. Taču „Mobijs Diks” nav reālistisks darbs – tajā tēlotajam jūras briesmonim piemīt Bībeles nezvēra Leviatāna vaibsti. Savukārt kapteinī Ahabā Hermans Melvils sakausējis daudzu mitoloģisku un literāru varoņu vaibstus, veidojot vienu no spilgtākajiem romantiskās literatūras tēliem. No mūsdienu viedokļa raugoties, kapteinis Ahabs ir arī pravietisks tēls: tieši šādi – vienas idejas apsēsti, bet arī ārkārtīgi harizmātiski – vadoņi 20. gs. veda pretī katastrofām veselas nācijas. Šajā sakarā visai zīmīgs ir arī fakts, ka Hermana Melvila dzīves laikā „Mobijs Diks” palika maz pamanīts darbs, kura īsteno vērtību atklāja tikai nākamais gadsimts.