1963. gada 18. oktobris ir zīmīgs ar to, ka no franču kosmodroma Alžīrijas Sahārā ar nesējraķeti "Veronica" kosmosā aizlidojis pasaules vēsturē pirmais kaķis.

Tas notika 1963. gada 18. oktobrī. Alžīrijas Sahārā no franču kosmodroma ar nesējraķeti „Veronica” kosmosā aizlidoja pasaules vēsturē pirmais kaķis vārdā Fēlikss.

Francūži, cenšoties realizēt paši savu pilotējamu lidojumu programmu, par izmēģinājumu "trusīšiem" bija izvēlējušies kaķus – pretēji PSRS, kas izmantoja suņus vai amerikāņiem, kas kosmosā sūtīja pērtiķus un augļu mušiņas.

1947. gadā ASV tika palaista V2 raķete ar augļu mušiņām,  kas nonāca 137 km augstumā. Eksperimenta mērķis bija novērtēt radiācijas ietekmi uz dzīviem organismiem lielā augstumā. Augļu mušiņām pēc gada, 1948. Gadā, un pēc tam ik pa pāris gadiem sekoja pērtiķi. Alberts I, Alberts II un arī trešais un ceturtais. Diemžēl pirmais līdz kosmosam netika, jo viņš savā raķetē sasniedzot 63 kilometru augstumu nosmaka, Albertam II neatvērās izpletnis un viņš gāja bojā, ietriecoties zemē, trešā pērtiķa raķete eksplodēja vien 12 kilometru augstumā un arī Alberts IV gāja bojā. Pirmais, kuram uz zemes izdevās atgriezties bija pērtiķis Alberts VI. Diemžēl arī viņš mira divas stundas pēc nolaišanās. Arī turpmākie amerikāņu centieni bija ar mainīgām sekmēm, līdz pirmo sekmīgo orbitālo lidojumu „Mercury” kapsulā ar „Atlas 5” nesēju 1961.gada novembrī veica pērtiķis Eons. Viņam pēc pāris mēnešiem, 1962. gada februārī, sekoja Pērtiķis Džons Glens.

Bet  populārākie padomju dzīvnieki kosmosā bija suņi Belka un Strelka, kurus 1960. gada 19. augustā  padomju satelīts „Sputnik 5” nogādāja orbītā. Abi jau nākamajā dienā veiksmīgi atgriezās uz Zemes. Lai gan piecdesmitajos un sešdesmitajos gados padomju zinātnieki kosmosā palaida vismaz 57 suņus, dažu dzīvnieku vārdi pasaules vēsturē ierakstīti īpašiem burtiem.

Belka un Strelka nebija pirmie suņi kosmosā – viņi tikai bija pirmās uz Zemes dzimušās radības, kuras atgriezās dzīvas. Sākumā suņiem bija jālido Zemes orbītas ietvaros, un pirmie šādi „trusīši" bija suņi Deziks un Čigans, kas 1951. gada 22. jūlijā lidoja aptuveni 100 km augstumā.

Pirmā suņa, kurš lidojis atklātā kosmosā, gods pienākas kucītei Laikai, kura 1957. gadā no lidojuma diemžēl neatgriezās.

Savukārt Belka un Strelka kosmosā devās kopā ar pelēku trusi, 42 pelēm, divām žurkām, mušām un dažādām sēnēm. Pēc atgriešanās Strelkai piedzima seši kucēni, no kuriem Pušoks piedalījās vairākos ar kosmosa izpēti saistītos eksperimentos, tomēr orbītā ne reizi nelidoja.

Savukārt citu Strelkas kucēnu Pušinku Ņikita Hruščova 1961. gadā uzdāvināja Džona Kenedija meitai Kerolainai. Aukstā kara laiku nedaudz „sasildīja" romāns starp Pušinku un Kenedija suni Čārliju – viņiem piedzima četri kucēni, kurus Kenedijs dēvēja par „pupņikiem".

Bet atgriežoties pie Francijas lepnuma, Fēliksa, pirmā kaķa kosmosā, nav īsti skaidrs, vai tas bija kaķis Feliks, vai kaķene Feličita, toties ir  zināms, ka viņš bijis viens no 14 klaiņojošajiem kaķiem, ko uz ielas paņēma kosmiskajiem pētījumiem. Pēc ilgstošas badošanās viņi spēja pārciest tādus eksperimentus, kā ievietošanu barokamerā vai centrifūgā – citiem vārdiem sakot, bija jāiziet visa tā pati sagatavošanās programma, kas kosmonautiem. Tiesa, desmit kaķi šai misijai izrādījās nederīgi – viņi esot pārāk daudz ēduši.

Ja Fēlikss vai Felicita būtu veicis orbitālo lidojumu, viņš noteikti būtu kļuvis slavens visā pasaulē, bet franču raķete pacēlās tikai 200 kilometru augstumā. Kaķis, kura galvā bija ievietoti elektrodi nervu impulsu mērīšanai, atgriezās dzīvs, bet nākamajam franču kaķim tā nepaveicās. Vēlāk arī franču kosmosa pētnieki sāka izmantot pērtiķus, bet vēl pēc laika franču kosmonauti lidoja tikai ar krievu un amerikāņu kosmosa kuģiem.