Runājot par 19. februāri vēstures griezumā, skatu vēršam sporta notikumu virzienā, jo izrādās, ka šis datums bagāts ar dažādiem sportiskiem pārsteigumiem. Un ne velti, jo februāris ir ziemas olimpiādes norises laiks.

Atskatoties uz 19. februāra notikumiem pasaulē, pamanāms, ka daudz un dažādu notikumu bijis šai dienā sporta pasaulē. Viens no pirmajiem svarīgajiem šīs dienas faktiem saistīts ar 1928. gadu, kad Sanktmoricā svinīgi slēdza Otrās ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba, kurš savu labāko rezultātu sasniedza 1500 metru distancē, iegūstot 14. vietu. Tikmēr 1998. gada Ziemas olimpiādes rīkotājiem 19. februāris atmiņā palicis ar grautiņu Nagano olimpiskajā ciematā.

Viss sākās 18. ziemas olimpisko spēļu hokeja laukumā, kad ASV izlase ceturtdaļfinālā zaudēja Čehijai. ASV hokeja izlase divus gadus iepriekš bija izcīnījusi Pasaules kausu, uz Nagano olimpiskajām spēlēm bija atbraukusi ar 17 NHL zvaigznēm, no kurām seši spēlētāji sezonā bija guvuši vairāk nekā 50 vārtus. Spēles rezultātu gan atklāja amerikāņi, bet tie tad arī palika viņu vienīgie gūtie vārti, kamēr čehi panāca izcilu rezultātu – ar četri pret viens pieveicot zvaigžņoto ASV izlasi.

Loģiski, ka zaudējums ceturtdaļfinālā neietilpa amerikāņu plānos. Tāpēc šim negaidītajam zaudējumam sekoja vēl negaidītāka reakcija. Pēc spēles ASV hokeja izlases dalībnieki vienkārši ņēma un izdemolēja savus numuriņus Nagano olimpiskajā ciematā. Trīs numuriņos hokejisti salauza vairāk nekā desmit krēslu, iztukšojuši ugunsdzēšamos aparātus, visbeidzot sešus no salauztajiem krēsliem, kā arī vienu ugunsdzēšamo aparātu izmetuši pa logu no piektā stāva. Paši hokejisti traumās neesot iedzīvojušies, vien nācies segt radītos zaudējumus, kopējā skādes summa bijusi 3000 ASV dolāru. Pēc notikušā komentārs no zaudētājiem bijis īss un kodolīgs – esot pavēlāk atnākuši mājās, pirms tam un bēdām iedzēruši drusku aliņu un, lūk, rezultāts.

Savukārt 1984. gada Sarajevas olimpiskās spēles, kas bija 14. ziemas olimpiskās spēles, vēsturē iegājušas ar faktu, ka vienā disciplīnā zelta un sudraba medaļas izcīnīja dvīņubrāļi - amerikāņu kalnu slēpotāji Fils un Stīvs Māri, dubultpanākumu izcīnot slalomā.

Fils Mārs kopumā Pasaules kausa posmos bija guvis 27 uzvaras, bet viņa brālis, kurš piedzimis četras minutes vēlāk, Pasaules kausa posmos bija uzvarējis deviņas reizes. Divus gadus pirms Sarajevas olimpiādes jaunākais no dvīņubrāļiem bija kļuvis par pasaules čempionu milzu slalomā. Bet Sarajevā abus dvīņubrāļus šķīra vien 0,21 sekunde.

1984. gada Ziemas olimpiskās spēles Sarajevā notika no 7. februāra līdz 19. februārim. Tās bija pirmās Ziemas olimpiskās spēles un otrās Olimpiskās spēles, kas notika sociālistiskā valstī (pirmā reize bija 1980. gada Vasaras olimpiskās spēles, kas norisinājās Maskavā).

Sarajevas Olimpiskajās spēlēs piedalījās 49 valstis, kuras pārstāvēja 1272 sportisti. Kopumā tika sadalīti 49 medaļu komplekti. PSRS delegācijas sastāvā dalībai Sarajevas Olimpiskajās spēlēs bija iekļauti 11 Latvijas PSR sportisti, kuri startēja tikai kamaniņu sportā un bobslejā. Šajā olimpiādē tika izcīnīta pirmā olimpiskā medaļa Latvijas bobslejā, kam latvieši bija aizsācēji Padomju Savienībā. Par bronzas medaļas ieguvēju divniekos kļuva Zintis Ekmanis kopā ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu.