1898. gada 19. septembrī Rīgā vienā no Nometņu ielas teritorijām dibina Āgenskalna tirgu. Tagad jau zināmo tirgus ēku sāka celt tikai 1911.gadā, bet pabeidza 1923.gadā.

Šobrīd tieši tirgus apkārtni ierasts uzskatīt par Āgenskalna centru, bet tā tas ir tikai kopš 20. gadsimta 20. gadiem. Pirms tam tirgus atradies Sētas kroga pagalmā, tur, kur pašlaik ir Tirgus iela. Vēlāk tirgu pārceļ uz Kalnciema un Sētas ielas stūri. Tirdzniecība notika tieši uz ielas.

1895.gada 21.augustā Rīgas pilsētas valdes izveidota īpaša komisija nolēma veco tirgu likvidēt, un ierīkot jaunu, lielāku tirgus laukumu otrā Lielās Nometņu ielas galā, kur atzarojumā pie Zeļļu ielas pletās 4490 kvadrātasu liels neapbūvēts, privāts gruntsgabals.

Pilsētas valde par 15 245 rubļiem iegādājās šo gruntsgabalu tirgus celtniecībai. Jauno tirgus laukumu atvēra pēc trim gadiem, taču tradīcijas iepirkties vecajā tirgus vietā tik ātri neizzuda. Kaut arī pastāvēja jaunais tirgus laukums, vasarā vecajā Sētas tirgū tirdzniecība turpinājās.

Jaunajā tirgus teritorijā tikai 616 kvadrātasu lielu teritoriju piemēroja tirgus vajadzībām, tirdzniecība tāpat kā iepriekš notika zem klajas debess.

1905. gadā, ierīkojot 8.tramvaju līniju, nosprauda jauno Bāriņu ielu, kas daļēji veda caur tirgus teritoriju, līdz ar to samazinot to. Tā kā jaunais tirgus atradās kādreizējās Grāvmuižas teritorijā, pirmajos gados gan oficiāli, gan tautā to dēvēja par Grāvmuižas tirgu. Āgenskalna tirgus nosaukums nostiprinājās tikai pamazām. Tirgū pārdeva gaļu, piena produktus, zivis, augļus un saknes, maizi, miltus, putraimus, malku un mājsaimniecības priekšmetus.

Pirms Pirmā pasaules kara Āgenskalna tirgū tirgotāju skaits pārsniedza jau 625. Kad radās nepieciešamība uzlabot tirdzniecības apstākļus, pilsētas valde nolēma, ka šāda tirgošanās zem klajas debess nu galīgi neatbilst sanitārajām normām, un pieņēma lēmumu celt īstu tirgus paviljonu. Tā projektu izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Reinholds Šmēlings, kas ir vēl citu sarkano ķieģeļu namu, piemēram, skolu, autors šajā apkārtne. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.

Jaunā paviljona būve uzsākta 1911.gadā, bet celtniecību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Būvniecību izdevās atsākt tikai 1923.gadā un līdz 1925.gadam pabeigt iekšējo apdari.

Āgenskalna tirgus paviljons bija modernāks nekā gadsimtu mijā celtie Vidzemes tirgus paviljoni, tajā bija ierīkota centrālapkure, izbūvēti pagrabi, paredzēta vieta saldētavai, kuru līdzekļu trūkuma dēļ uzreiz neierīkoja. Izbūvēja arī otrā stāva galeriju, kur tāpat bija tirdzniecības vietas.

20. gadsimta 20. - 30.gados pēc arhitekta Grīnberga projekta pārbūvēja ieejas daļas telpas, kur sākotnēji bija paredzēts restorāns. Daļēji pārveidoja arī logu ailas galvenajā fasādē. 1930.gadā apkārt Āgenskalna tirgus teritorijai uzcēla metāla žogu ar betona stabiem un uzbūvēja arī sarga mājiņu.

1940.gadā Āgenskalna tirgus paviljona ēkas otrajā stāvā pēc arhitekta Strazdiņa projekta izbūvētas veikala telpas.

Padomu laikos tas ieguva vēl papildu sakņu paviljonu, bet 2018. gada 1. janvārī Rīgas dome nolēma tirgu slēgt rekonstrukcijai. Sakņu paviljons atzzina par nojaucamu, bet atjaunošanas darbi senajā paviljonā turpinās. Un tad pieņēma lēmumu nodot tirgus nomas tiesības Kalnciema kvartāla apsaimniekotājiem. Līgums ir noslēgts uz 30 gadiem un paredz, ka iznomātājam jāpiesaista investors un līdz 2021. gada beigām jāatjauno tirgus, lai tas varētu atsākt darbu. Kalnciema kvartāla pārstāvji norādījuši, ka centīsies atjaunot Āgenskalna tirgus zīmolu un slavu.