Savienoto Valstu flotes torpēdlaivas PT109 bojāeja sadursmē ar japāņu eskadras mīnu kuģi 1943. gada 2. augusta naktī un tās komandas izglābšanās būtu maznozīmīga epizode Otrā pasaules kara gaitā, ja ne torpēdlaivas komandieris – tobrīd jaunākais leitnants, bet astoņpadsmit gadus vēlāk ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs.

2. pasaules kara laikā kompānija „Elco” piegādāja Savienoto Valstu flotei tā dēvētās ‘PT boats’ – patruļtorpēdlaivas. Spējīgas attīstīt ātrumu gandrīz līdz 70 km/h; bruņotas ar torpēdām, ložmetējiem un mazkalibra lielgabaliem, šīs laivas bija bīstamas arī krietni lielākiem kuģiem. 1943. gada aprīlī patruļtorpēdlaivu ar kārtas numuru 109 sāka komandēt flotes jaunākais leitnants Džons Ficdžeralds Kenedijs. Par spīti veselības problēmām 25 gadus vecais Harvardas absolvents bija izmantojis ģimenes sakarus, lai tomēr iekļūtu flotē un piedalītos aktīvajā karadarbībā.

1943. gada 2. augusta naktī leitnanta Kenedija komandētā laiva patrulēja Zālamana salu rajonā. Ap diviem naktī tā ar izslēgtu dzinēju šūpojās viļņos pie Kolombangaras salas. Nakts bija tumša, bez mēnesnīcas, un komanda nepamanīja, ka laivai lielā ātrumā tuvojas japāņu eskadras mīnu kuģis „Amagiri”. Domājams, kapteinis Tanami bija pamanījis Kenedija laivu un mērķtiecīgi to taranēja. Līdz triecienam atlikušajās 10 sekundēs amerikāņi nepaguva iedarbināt dzinēju, un trieciens pāršķēla laivu uz pusēm. Sadursmes izraisītājā degvielas eksplozijā divi komandas locekļi gāja bojā, taču pārējie vienpadsmit izdzīvoja, un par viņu glābiņu kļuva lielgabala balstam izmantoti baļķi. 109. patruļtorpēdlaivas komandai bija veicies ar komandieri – leitnants Kenedijs izrādījās aukstasinīgs un apķērīgs, pie tam arī lielisks peldētājs. Viņa vadībā komanda nokļuva līdz niecīgajai Plūmju pudiņa salai, no kurienes Kenedijs viens devās četru kilometru garā peldējumā, lai atrastu piemērotāku apmešanās vietu. Jāpiebilst, ka visās tuvumā esošajās salās bija japāņu garnizoni, starp tām aktīvi pārvietojās ienaidnieka transportkuģi. Kenedijs un viņa vīri rada patvērumu Olasanas salā, kur nebija japāņu, toties bija saldūdens un kokosrieksti.

Par laimi torpēdlaivas eksploziju bija pamanījis Austrālijas armijas apakšleitnants Arturs Redžinalds Evanss. Viņš uzturējās izlūkpostenī Kolombangaras salā – vulkāna smailē, kamēr kalna pakājē rosījās apmēram desmit tūkstoši japāņu. Evansa sūtīti, divi vietējie salinieki kanoe laiviņā apbraukāja tuvējās salas un atrada amerikāņus, kuri tobrīd jau septīto dienu pārtika no kokosriekstiem. Kokosrieksta čaumalā iegrebts Kenedija ziņojums tika nogādāts Evansam, un pēc izdzīvojušajiem ieradās cita amerikāņu torpēdlaiva. Un droši vien notikums ar 109. patruļtorpēdlaivu paliktu tikpat maz zināms kā simtiem līdzīga mēroga 2. pasaules kara notikumu, ja ne brašais jaunākais leitnants Džons Ficdžerlads Kenedijs – tas pats, kurš astoņpadsmit gadus vēlāk kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu.