216. gadā pirms mūsu ēras Kartāgas ievērojamākais vadonis Hanibāls sakauj Romas leģionus pie mūsdienu Kannām. Viņa karavīri ir devušies uz Itālijas ziemeļiem, lai iznīcinātu pēc iespējas lielāku skaitu romiešu. Hanibāls, kurš jau kopš bērnības zvērējis naidu Romai, pilnā apmērā izmanto savu veiksmi.

Hanibāls ir pats dižākais no Kartāgas karavadoņiem un viens no dižākajiem militārajiem stratēģiem pasaules vēsturē. Viņi gājiens uz Romu pār Alpiem ir leģendārs, bet viņa idejas kā cīnīties ar pārspēka ziņā lielāku ienaidnieku, nemirstošas. Pastāv viedoklis, ka tieši Hanibāls ir pirmais, kurš veica veiksmīgu aplenkšanas manevru kaujas laukā. Viņa armija ar nīstajiem romiešiem sadūrās Vidusjūras tuvumā esošajā apvidū 216. gadā pirms mūsu ēras. 2. augustā cīņā metās ap 100 tūkstošiem cilvēku.

Kauja pie Kannām ir viena no pasaules asiņainākajām kaujām. Kartāgas un Romas karos krita daudz cilvēku, bet tieši kaujās pie Kannām sadūrās 35 tūkstoši Hanibāla karavīru un ap 70-80 tūkstoši romiešu. Kā allaž, vēsturnieki strīdas par patieso karavīru skaitu. Kartāga bija ieinteresēta pārspīlēt savus panākumus, kamēr Romas interesēs bija samazināt savus zaudējumus. Zināms gan, ka pēc kaujas Romā bija tādas sēras, ka, lai mazinātu tautas šoku, tika aizliegts sērot. Tāpat tika aizliegts raudāt, īpaši sievietēm.

Kauja pie Kannām bija loģisks iznākums Hanibāla karagājienam no Ibērijas. Viņš komandēja Kartāgas karaspēku mūsdienu Spānijas dienvidos. Kartāga allaž naidojās ar Romu, bet Hanibāls it kā jau deviņus gadu vecumā esot apzvērējis, ka nemūžam nekļūs par Romas draugu. Viņš bija unikāls ar to, ka allaž izdomāja veidus, kā uzveikt skaitliski pārāku pretinieku.

Kaujā pie Kannām Roma vēlējās izrēķināties ar Hanibālu, kas jau bija izplosījies pa Romas provincēm. Viņa karagājieni bija bīstami, jo Hanibāls atšķēla no Romas dažādas ciltis. Redzot romiešu vājumu, ciltis nolēma sekot spēcīgākajam. Tāpēc, lai apturētu Kartāgas vadoņa gājienu, pie Kannām tika nosūtīti astoņi Romas leģioni. Taču šos leģionus, kuros bija 40 tūkstoši cilvēku, pavadīja papildus karaspēks un arī kavalērija. Kopējais karavīru skaits svārstījās no 70 līdz 80 tūkstošiem.

Hanibāls tikmēr bija savācis raibu karotāju publiku no Āfrikas un arī no Pirenejiem. Viņš bija nolēmis satikties ar romiešiem atklātā laukā. Tomēr tieši Romas komandieri bija tie, kas piespieda Hanibālu uz kauju. Izcēlās nesaskaņas starp diviem senatoriem, viens no viņiem vēlējās iespiest Hanibālu augstienē, kamēr otrs nolēma izmantot pārspēku un sakaut barbarus līdzenumā. Diemžēl, tieši pašpārliecība bija lielākais Romas ienaidnieks.

Hanibāls izcīnīja uzvaru spoža manevra rezultātā. Viņam paveicās, ka Āfrikas jātnieki sakāva Romas kavalēriju. Hanibālam pavērās iespēja ietriekties Romas armijas flangos. Viņa manevru vēlāk nosauca par spīlēm. Kamēr kavalērija centās atbrīvot ceļu no sāniem, daļa armijas apgāja Romas kājniekus no aizmugures. Viņš ielenca visus Romas leģionus un tad ar asu ķīļveida kustību ietriecās romiešu ierindā pa vidu. Šo manevru nosauca par spailēm un vēlāk to izmantoja gan romieši, gan grieķi, gan arī citu tautu kareivīgi vadoņi. Savukārt kaujas iznākums bija redzams 2. augusta vakarā. Kad Hanibāla vīri atskatījās uz kaujas lauku, tajā gulēja vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku. Romas lielākā armijas daļa bija iznīcināta. Kad tika saņemtas ziņas par kauju, Romā sākās panika. Vairāki sabiedroti pameta Romas aizstāvības līgumus, jo saprata, ka tā nevar garantēt drošību. Tikmēr pašā Romā sākās masveida upurēšana dieviem. Šī ir viena no pēdējām reizēm, kad romieši upurē cilvēkus. Kad šoks ir mitējies, tiek izsludināts jauns iesaukums armijā. Savukārt Kartāga svinēja lielāko uzvaru. Hanibāla vietnieki mudināja viņu iet uz Romu, bet karavadonis atteicās. Viņa armija arī bija cietusi zaudējumus. Turklāt viņa tūlītējās miera sarunas Roma aukstasinīgi noraidīja. Pēc vairākiem gadiem Hanibāls tomēr cieta zaudējumu, bet Roma atguva zaudēto.