Turku sultāns Bajazets I, kurš 14. gs. nogalē turpināja būvēt vareno Osmaņu impēriju, bija izcils karavadonis. Tomēr reizi mūžā liktenis viņam sagādāja sakāvi – kaujā pret vēl lielāku iekarotāju, mongoļu un tjurku tautu vadoni Timuru. Izšķirošā sadursme, kuras rezultātā Bajazets krita gūstā, notika pie Ankaras 1402. gada 20. jūlijā.

Turku Osmaņu sultāns Bajazets I, kurš valdīja 14. gs. nogalē, ieguva pavārdu Zibens jeb Zibenīgais, pateicoties ātrumam, kādā pārvietojās viņa armijas. Viņš turpināja Osmaņu valsts ekspansiju, kuru bija uzsācis viņa vectēvs Orhans un Murads. Šo iekarojumu rezultātā sīkā Osmaņu beja valstiņa jeb beiliks Mazāzijas ziemeļrietumos bija pamatīgi izpletusies uz visām debess pusēm: bija pakļauti vairāki kaimiņu beiliki Mazāzijā, turku virskundzību bija atzinusi Bulgārija un Serbija, Bizantijas impērija bija sarukusi līdz nenozīmīgai teritorijai ap Konstantinopoli. Bajazets apņēma par sievu serbu princesi Oliveru Despinu, un abu starpā, cik var spriest, valdījušas saskanīgas attiecības, lai gan Bajazetam, kā sultānam klājas, bija vēl trīs citas sievas un daudzas piegulētājas. Laikabiedru atmiņas vēsta, ka Bajazets nav īpaši sevi apgrūtinājis ar valsts pārvaldi – viņa stihija bijusi karošana, kuras starplaikos viņš pārpārēm baudījis dzīvi. Toties karotājs viņš bijis izcils un savā mūžā cietis tikai vienu nopietnu sakāvi. Tiesa, šī sakāve – kaujā pret leģendāro mongoļu karavadoni Timuru 1402. gada 20. jūlijā – bija sultānam liktenīga.

Timurs, Vidusāzijā dzimis mongoļu vadoņa Čingizhana attāls pēcnācējs, pretendēja atjaunot sava varenā senča impēriju. Iekarojis Vidusāziju, Persiju, Indijas ziemeļdaļu, viņš pretendēja pakļaut savai varai arī Mazāzijas turkus, ciktāl savulaik turku Seldžuku valdnieki bija bijuši mongoļu impērijas vasaļi. Te nu viņa intereses sadurās ar Bajazeta plāniem. Vairākus gadus starp abiem iekarotājiem risinājās sarakste visai aizskarošos toņos, līdz 1402. gadā Timurs ar tiem laikiem milzīgu armiju iebruka Mazāzijā.

Bajazeta spēki tobrīd bija koncentrēti kārtējam Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles aplenkumam. Visai negribīgi viņš tos vasaras tveicē veda uz austrumiem. Timuram izdevās ar viltīgiem manevriem vēl vairāk nogurdināt sultāna armiju, tā ka tad, kas abas armijas sastapās kaujas laukā netālu no tagadējās Turcijas galvaspilsētas Ankaras, Timura karotāji bija atpūtušies, savukārt Bajazeta – noguruši un izslāpuši. Kā lēš, Timuram bijis arī skaitlisks pārsvars – apm. 140 000, kamēr Bajazetam ne vairāk kā 120 000, lai gan, ticamāk, kādi 85 000 vīru. Nepaklausot savu komandieru ieteikumam atkāpties un nogurdināt pretinieku sīkās sadursmēs kalnos, Bajazets sūtīja savējos triecienuzbrukumā, pretim stepju jātnieku bultu krusai. Osmaņu pusē visefektīvāk cīnījās serbu bruņinieki, kuri trīs reizes izcirtās cauri Timura rindām. Ik reizi pēc šiem manevriem serbu vadonis Stafans Lazarevičs aicināja sultānu atkāpties, taču pēdējais spītīgi atteicās. Kad pretinieka pārspēks kļuva acīmredzams, serbi izlauzās uz rietumiem, paglābdami vienu no sultāna dēliem un arī viņa kasi. Pašu Bajazetu kādu laiku pēc kaujas sagūstīja Timura jātnieki, līdz ar viņu gūstā krita arī viņa sievu Olivera Despina.

Eiropā nākamajos gadsimtos lielu popularitāti guva nostāsti par pazemojumiem, kādiem Bajazets un Olivera pakļauti Timura gūstā. Sultāns ticis turēts būrī, barots ar ēdiena atliekām, Timurs izmantojis viņa muguru kā kājsoliņu dzīru laikā un kāpdams zirgā. Oliverai Despinai likts trūcīgā apģērbā vai pat pilnīgi kailai apkalpot dzīru viesus. Tomēr vairāki eiropiešu diplomāti un ceļotāji, kas šai laikā apmeklējuši Timura galmu, arī galma hronisti neko nemin par šādu apiešanos. Lai kā arī nebūtu, pēc nepilna gada gūstā Bajazets I mira. Sākās cīņas par troni starp viņa dēliem, un Osmaņu varas sfēra uz laiku saruka teju vai līdz sākotnējā beilika robežām. Tomēr dažus gadus vēlāk savas šīs zemes gaitas beidza arī varenais iekarotājs Timurs, un arī viņa lielvalsts sadalījās sīkākās daļās. Osmaņu valsts atguvās un nākamajā gadsimtā kļuva par varenu lielvalsti, kas sagrāba Mazāziju, Balkānus un lielu daļu Tuvo Austrumu.

Attēlā: Staņislava Klebovska glezna “Timurs sagūsta Bajazetu".