Pasaulē 20. maijs iegājis vēsturē ar to, ka 1873. gadā Levi Strauss un Džeikobs Deiviss saņem ASV patentu uz ziliem džinsiem ar vara kniedēm.

Džinsu bikšu valkātāji noteikti būs ievērojuši pāris vara kniedes, kas iestrādātas augšdaļā pie katrām šī materiāla biksēm. Izrādās, ka iemesls tam ir pavisam vienkāršs, un to pasaulē ieviesa pazīstamais latviešu izcelsmes amerikānis Jākobs Dāvis Jufess, kurš vairāk zināms kā Džeikobs Deiviss.

Jākobs piedzima 1831.gadā Rīgā ebreju ģimenē. Toreiz Rīga atradās Krievijas impērijas sastāvā, un savas dzīves pirmajos gados Jufess mācījās, kā arī strādāja Rīgā par šuvēju. Sasniedzot 23 gadu vecumu, Jufess emigrēja uz ASV, kur sākotnēji dzīvoja Ņujorkā, bet pēc tam ieradās Sanfrancisko.

Tur Jufess naturalizējās un kļuva par ASV pilsoni, un, tieši tāpēc arī nomainīja savu vārdu, kļūstot par Džeikobu Deivisu. Viņš turpināja Latvijas teritorijā iesākto un strādāja par šuvēju. 19.gadsimta 50.gados ASV pārņēma tā dēvētais zelta drudzis, kad ikviens cilvēks cerēja kļūt bagāts, atrodot zeltu. Šis „drudzis” pārņēma arī Deivisu, kurš devās uz Kanādas rietumiem.

Deiviss Kanādā uzturējās deviņus gadus - viņš meklēja zeltu Freizeras upē, un šeit viņš satika savu topošo sievu Anniju Parkšīru, kura bija imigrante no Vācijas. Viņi abi apprecējās un dažus gadus vēlāk nolēma atgriezties ASV. Deiviss ar ģimeni devās uz Nevadas štatu, kur īsu brīdi bija Virdžīnijas cigāru veikala vadītājs. 1868.gadā viņš pārcēlās uz Nevadas štata pilsētu Rīno, kur viņš kopā ar Frederiku Hertlīnu atvēra alus darītavu. Diemžēl mēģinājums ielauzties alus brūvēšanas biznesā beidzās ar fiasko.

Jau nākamajā gadā Deviss nolēma atgriezties pie tā, ko prot vislabāk, – šūšanas, tādēļ 1869.gadā Rīno tika atvērta šūšanas darbnīcu. Sākotnēji Deiviss veidoja apģērbus vietējiem dzelzceļa strādniekiem un celtniekiem, kuri šeit ieradās no ASV vidienes.

Paralēli apģērbiem Deiviss šuva teltis un ratu pārsegus no brezenta auduma. Meklējot risinājumu, kā padarīt bikses izturīgākas, Deiviss sāka eksperimentēt, viņš šuva bikses sākumā no brezenta, vēlāk arī no rupja kokvilnas auduma – denima. Bikšu kritiskākie punkti, kā arī kabatu stūri tika nostiprināti, izmantojot vara kniedes.

Bet kā tas sākās? Viņa šūšanas darbnīcā ienāca kāda sieviete, kura sūdzējās, ka viņas vīra bikses pārāk ātri novalkājas un dilst. Sieviete norādījusi arī uz vājajām kabatām, kuras nespēja izturēt lielo darbarīku svaru un ātri izplīsa.

Deiviss piekrita un, saņēmis vīrieša izmērus, sāka strādāt pie biksēm. Viņš pašūdināja pirmo bikšu pāri, par kuru sieviete iepriekš bija samaksājusi trīs dolārus. Vēlāk Deiviss par biksēm dzirdēja atsauksmes – runas par jaunā veida biksēm ļoti ātri izplatījās visā Rīno, un jau nākamajos 18 mēnešos Deiviss saņēma ļoti daudz pasūtījumu.

Deiviss  savu ideju vēlējās patentēt, taču viņam nebiju pietiekamu līdzekļu. Tiek lēsts, ka patents toreiz maksāja aptuveni 64 dolāri, kas tajā laikā bija liela summa. Latviešu izcelsmes skroderis uzrakstīja vēstuli tolaik jau pazīstamajam Sanfrancisko uzņēmējam Levi Strausam, ar aicinājumu sadarboties. Strauss, kurš, starp citu, arī ir ebreju imigrants, tikai no Vācijas piekrita Deivisa piedāvājumam, un 1873. gada 20. maijā bikses ar vara kniedēm jeb džinsi tika patentēti. Jau pirmajā gadā tika pārdoti aptuveni 21 000 bikšu un jaku. Turpmāk tirāža tikai auga, sasniedzot popularitāti arī ārpus ASV.

Džeikobs Deiviss firmā Levi Strauss & Co turpināja strādāt līdz pat savai nāves dienai 1908. gadā, bet gadu iepriekš viņš pārdeva uzņēmumam savu patentu. Katru gadu Nevadā 20. maijā notiek dažādi pasākumi par godu šim skrodera izgudrojumam. Interesanti, ka mūsdienās izskan arī viedoklis, ka Jākobs Dāvis Jufess jeb  Džeikobs Deiviss ar šīm vara kniedēm palīdzēja nostiprināt ASV ekonomiku.