1969. gada 20. martā Gibraltārā apprecas britu mūziķis Džons Lenons un Joko Ono.

Džons Lenons bija kļuvis par kulta figūru visa pasaulē, kad 1966. Gadā Pols Makartnijs piedāvājis viņam doties uz kādas avangardiskas japāņu mākslinieces izstādi. Pola ieteikumam paklausot, Lenons nokļuvis izstādē, kur viņa dvēseles stīgas aizskāris Joko darbs – garas kāpnes līdz griestiem, pa kurām bija jāuzkāpj rokās turot un lupu un ar tās palīdzību jāsameklē vārds “Jā”, kas uzrakstīts uz pie griestiem piestiprināta audekla.

Tā esot notikusi abu iepazīšanās un tālākie notikumi ritējuši ļoti strauji, neraugoties uz to, ka Džons bija precējies, bet Joko Ono pēc laulības ar talantīgu komponistu Toši Itinajagi, bija attiecībās ar dedzīgu savas mākslas piekritēju, producentu un palīgu Entoniju Koksu.

Abu mīlnieku otrajām pusītēm tas bija sāpīgs trieciens. Joko esot burtiski apbērusi Džonu ar vēstulēm un telegrammām, kuru saturu gan saprata tikai pati Joko vai labākajā gadījumā viņi abi. Viņa sūtīja Lenonam noslēpumainas vēstules, kurās bija tikai pa vienam vārdam: "Dejo", "Elpo"

Joko esot vairākkārt centusies iekļūt Lenona mājā, pilnīgi ignorējot faktu, ka tur dzīvojusi arī Lenona sieva Sintija. Šo aktivitāšu rezultātā Joko divu gadu laikā panāca, ka Džons bija viņā neprātīgi iemīlējies. Viņa bija Lenona sievietes ideāls – stingra un draiska. Joko bija septiņus gadus vecāka par Džonu un aizvietoja visus viņam trūkstošos cilvēkus – māti, tanti un vēlāk arī kolēģus no grupas "The Beatles".

Neprātīgais abu mīlnieku romāns turpinājās apmēram divus gadus, pēc tam Joko pārtrauca attiecības ar Entoniju, bet Džons izšķīrās ar Sintiju.

Joko un Lenona kāzas notika 20.martā Gibraltārā. Kāzu ceremonija ilgusi vien desmit minūtes un vienīgie klātesošie bijusi ceremonijas vadītāja un fotogrāfs. Abi bija tērpušies baltā – Joko minisvārkos, pusgarās zeķēs un baltu platmalu cepuri galvā, tikmēr Džons baltā bītlenē un žaketē. Abiem kājās bija balti apavi. Starp citu ikviens kāzu fotogrāfijas var aplūkot internetā, bet kāzas izdziedātas “Bītlu” dziesmā “The Ballad of John and Yoko”, jeb Džona un Joko balāde.

Pēc ceremonijas Džons un Joko devās uz Amsterdamu, kur “Hilton” viesnīcas prezidenta numurā savu medusmēnesi izmantoja, lai pievērstu sabiedrības uzmanību daudz nopietnākai un svarīgākai lietai par viņiem pašiem – mieram visa pasaulē. Ņemot vērā to, cik slaveni tajā laikā viņi abi bija, nevajadzēja daudz, lai viņu darbība ātri nokļūtu mediju uzmanības centrā. Preses pārstāvji varēja viņus iztaujāt katru dienu no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Puķu ieskauti viņi gulēja gultā savā Amsterdamas viesnīcas numuriņā. Džons atklāja, ka mediji bija pārliecināti, ka viņi publiski nodarbosies ar seksu.

Mūziķis bija tā iemīlējies, ka nomainīja savu otro vārdu, un nu viņu sauca Džons Ono Lenons. Kopdzīve ar Joko mūziķim deva iespēju dzīvot īstu, neviltotu dumpinieka dzīvi. Jaunā sieva ne tikai atbalstīja Lenona neprātīgās idejas, bet bieži bija to iniciatore. 1975.gadā viņiem piedzima dēls Šons.

Daudzi apvaino Joko tajā, ka viņa "nozaga" Džonu viņa pielūdzējiem, ka viņa kļuva par grupas “The Beatles” izjukšanas cēloni, ka viņas ietekme uz vīru bija pārlieku autoritāra...
Taču, spriežot pēc paša Džona izteikumiem, viņi tik tiešām ir bijuši viens veselums, un līdz tam, kamēr Džons nesatika Joko, viņš nebija izjutis ne tādu laimes sajūtu, ne harmoniju.
Džons vienmēr apgalvoja, ka viņiem abiem ir viena dvēsele uz diviem, un, ka viņi nav Džons un Joko, bet gan "DžonsunJoko".

Džons un Joko bija praktiski nešķirami līdz 1980.gada decembrim, kad Marka Deivida Čepmena liktenīgais šāviens pārtrauca Džona dzīvi uz visiem laikiem...