1911. gada 21. augusta rītā kāds vīrietis nemanīti izlavās pa Luvras muzeja sētas durvīm. Viņš zem drēbēm ir paslēpis gleznu un nes to, cieši piespiedis pie ķermeņa. Vīrietis ir nozadzis “Monu Lizu”, un drīz sieviete ar mīklaino smaidu kļūst par meklētāko personu pasaulē.

Viena no pasaulē slavenākajām gleznām ar vērtību Pasaulē slavenākā glezna, kuras vērtība 2020 gadā mērāma ap 860 miljoniem dolāru ir Leonardo da Vinči 16 gadsimtā, renesanses laikā radīts mākslas darbs.

Glezna pazīstama arī kā "Džokonda" (no itāļu valodas tulkojuma – La Gioconda - "laimīga, dzīvespriecīga sieviete"). Mūsdienās šis mākslas darbs pieder Francijas valdībai, un tas atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Gleznā ir attēlota sieviete, kuras izcelsme ir noslēpumaina. Pastāv uzskats, tā ka sākta gleznot 1503. gadā un darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem.

Skatoties uz gleznu, daudziem cilvēkiem liekas, ka Mona Liza viņam seko ar skatienu. Arī viņas smaids ir noslēpumains, jo skatītājam šķiet, ka vienu brīdi Mona Liza smaida, bet jau nākamajā uzjautrinās par apkārt notiekošo. Gleznas abās pusēs ir redzamas simetriskas ēnas.

Leonardo da Vinči vienmēr domāja, ka viņa mākslas darbs vēl nav gatavs, tomēr skatītājiem Mona Liza likās ideāla. Viņš ar šo mākslas darbu ceļoja apkārt vairākus gadus, katru reizi kaut ko pielabojot vai pieliekot klāt.

1911.gada 21.augustā gleznu nozog no Luvras muzeja. Šo zādzību neviens neatklāja līdz pat nākamās dienas rītam, kad vietā, kur glezna karājās pēdējos 5 gadus, tika ieraudzīts tukšums.

Policija uzsāk izmeklēšanu, kamēr Francijas laikraksti piesola galvu reibinošas naudas summas tam, kurš zagļa medībās uzvedīs policiju uz īstajām pēdām. Tikmēr Luvras muzeju aizver, lai veiktu izmeklēšanas darbus.

Kamēr policija strādā pastiprinātā režīmā un, meklējot gleznu, Parīzes ielās aptur ikkatru cilvēku, kurš nes četstūrainu saini, Francijā sāk izplatīt baumas.

Izmeklēšanas laikā, saistībā ar zādzību iztaujāja arī slaveno mākslinieku Pablo Pikaso, raugi, viņa draugs – franču dzejnieks Gijoms Apolinērs, kurš iepriekš bija novēlējis Luvras muzejam "nodegt līdz pamatiem" tika turēts aizdomās – un norādīja uz Pikaso iespējamo vainu. Tomēr tā nebija taisnība un abus drīz vien atbrīvoja. Aptuveni nedēļu pēc zādzības policijai joprojām nav nekādu pēdu. Kad Luvru otrdienas rītā, 1911. gada 29. augustā, atkal atver apmeklētājiem, pirmo reizi muzeja vēsturē ļaudis pie tā durvīm stāv garās rindās. Gluži kā valsts līmeņa bērēs ir ieradušies no tuvienes un tālienes, lai noliktu ziedus - uz grīdas pie tukšās sienas, kur karājās "Mona Liza''.

Zaglis savu identitāti neatklāja divus gadus līdz atklājās, ka tas bijis Luvras darbinieks Vinčenco Perudžia, itāļu mākslinieks, kurš bija iestikloja daudzus Luvras vērtīgākos mākslas darbus, tostarp palīdzējis izgriezt stikla ietvaru Leonardo da Vinči gleznai "Mona Liza", lai to pasargātu no mitruma, apskrambāšanās un saules gaismas. Aptuveni pusotru gadu Peruža ik dienas ir uzturējās muzejā un visu laiku paturējis acīs Monu Lizu, kurai, tāpat kā viņam, ir itāliešu saknes.

Viņš bijis pārliecināts, ka viņa dzimtajai Itālijai ir tiesības saņemt atpakaļ Leonardo meistardarba oriģinālu. Viņš bija Luvrā iegājis darba laikā, taču pirms tā slēgšanas, paslēpies kādā skapī, sagaidījis īsto brīdi un ar gleznu izgājis no muzeja jau pēc tā slēgšanas.

Vēlāk arī tika atklāts, ka Perudžia, iespējams, gleznu nozadzis, lai palīdzētu veikt gleznas viltošanas darbus. Kāds viņa draugs bija izveidojis sešas "Monas Lizas" kopijas. Tās viņš arī centās notirgot ASV, kamēr gleznas oriģināls atradās Eiropā. Perudžia gleznu savā dzīvoklī turēja divus gadus līdz kļuva nepacietīgs un centās to notirgot Florences muzeja vadītājam –tādejādi viņu pieķēra. Gleznu izrādīja Florencē un pēc divām nedēļām tā atgriezās Luvrā.

Pats zaglis nonāca uz pusgadu cietumā, taču tika teju vai atzīts par Itālijas varoni. Līdz zādzībai, glezna bija ļoti nenovērtēta un zināma tikai vairumam mākslas aprindās esošajiem.

Šobrīd "Mona Liza" ir viens no visrūpīgāk sargātajiem mākslas darbiem pasaulē un atrodas aiz necauršaujama stikla kupola.