1937. gadā Losandželosas kinoteātrī "Carthay Circle Theatre" notiek Volta Disneja producētās pirmās pilnmetrāžas animācijas filmas „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” pirmizrāde.

"Kurš gan būs gatavs maksāt kaut centu, lai vairāk nekā stundu skatītos ekrānā uz zīmētiem rūķīšiem?!" tā sprieda Holivudas skeptiķi par režisora Volta Disneja šķietami pārgalvīgo ieceri - producēt pilnmetrāžas animācijas filmu. Līdz tam Disneja studija bija veidojusi īsmetrāžas animāciju, tai skaitā ļoti veiksmīgo Mikīpeles sēriju, taču kad 1934. gadā režisors nāca klajā ar ideju par pilnmetrāžas animācijas darbu, kino profesionāļu aprindās to nodēvēja par "Disneja dullību", un daudzi pauda pārliecību, ka šis pasākums novedīs studiju pie kraha. Tomēr gan skeptiķi, gan visi pārējie steidzās pildīt kinoteātra "Carthay Circle Theatre" zāli 1937. gada 21. decembrī, kad savu pirmizrādi piedzīvoja pasaules vēsturē pirmā pilnmetrāžās animācijas lente - Volta Disneja producētā "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".

Pamatā filmas scenāristi bija saglabājuši brāļu Grimmu pasakas fabulu, tomēr filmas sižets būtiski atšķīrās no pirmavota. Ja vācu romantisma pasakā dominējošais motīvs bija Sniegbaltītes un ļaunās pamātes - raganas attiecības, tad Disneja darbā daudz nozīmīgāka loma atvēlēta Sniegbaltītes protagonistiem - gan meža iemītniekiem, gan, protams, septiņiem rūķīšiem. Filmā rūķīši ieguvuši katrs savu raksturu un lomu un, attiecīgi, īpatnēji veidojas arī viņu attiecības ar daiļo svešinieci. Un, kas laikam vissvarīgāk, pilnvērtīga ekrāna personāža vaibstus ieguvusi pati sižeta galvenā varone Sniegbaltīte, kuras kuplejas izskan Adrianas Kazeloti dzidrajā koloratūrsoprānā.

Seansam noslēdzoties, publika, kurā bija tādas Holivudas prominences kā Čārlijs Čaplins, Mērija Pikforde, Duglass Fērbenkss juniors, Džūdija Gārlenda, Džindžera Rodžersa, Klārks Geibls, Marlēna Dītriha un citi, cēlās kājās, lai ar ovācijām sveiktu Volta Disneja izcilo veikumu. Kino lielmeistars Sergejs Eizenšteins, noskatījies "Sniegbaltīti un septiņus rūķīšus", sajūsmā paziņoja, ka tā esot izcilākā filma, kāda jebkad tikusi uzņemta. Neizpalika arī komerciālie panākumi: 1938. gadā filma ienesa 3,5 miljonus dolāru, kļūdama par gada ienesīgāko lentu, nākamajā - 1939. gadā tā kļuva par visu laiku visienesīgāko kinodarbu un noturējās šai pozīcijā līdz 1941. gadam, kad to izkonkurēja Viktora Fleminga režisētā aktierfilma "Vējiem līdzi".

Amerikas Kino akadēmijas visu laiku izcilāko animācijas filmu reitingā "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" joprojām paliek pirmajā vietā. Pirmo reizi animācijas filmā izmantotā Technicolor krāsu tehnoloģija un pilnveidota animācijas tehnika, kas padarīja personāžu kustības daudz reālistiskākas, pacēla animāciju jaunā līmenī. Ne velti tieši "Sniegbaltītes un septiņu rūķīšu" pirmizrāde iezīmēja tā dēvētā "Animācijas kino zelta laikmeta" sākumu. 1938. gadā Amerikas Kino akadēmija piešķīra Voltam Disnejam īpašo balvu par "nozīmīgu ekrāna inovāciju, kas apbūrusi miljonus un pavērusi ceļu jaunam vērienīgam izklaides žanram". Vienas tradicionālās Oskara statuetes vietā Disnejam tika pasniegtas astoņas - viena parastā izmērā un septiņas mazākas.